“Tas ir mūsu drošības plecs,” tā par parakstīto nodomu protokolu par sadarbību Suitu kultūrtelpas saglabāšanā un attīstībā saka suitos. Šāds protokols tiek parakstīts jau trešo reizi, jo ik pa laikam tiek atjaunots. Tas paredz, ka Kultūras ministrija, iesaistītās valsts institūcijas, dažādas mācību iestādes, pašvaldības un biedrības ar saviem resursiem palīdzēs attīstīt un stiprināt suitu nemateriālo kultūras mantojumu.
Kad 2009. gadā Suitu kultūrtelpa tika iekļauta UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma, kam jānodrošina neatliekama saglabāšana, sarakstā, pēc gada tika noslēgts arī pirmais nodomu protokols. Tas paredzēja, ka puses apzinās suitu kultūrvērtību un apņemas iesaistīties tās saglabāšanā. Dokumentam ir limitēts termiņš, šobrīd šis ir jau trešais parakstītais nodomu protokols. Suitos saka – tas vispirms ir vajadzīgs mums pašiem, tomēr tas negarantē īpašu atbalstu. “Taustāmu neko daudz, zināmā mērā tā ir drošības un pleca sajūta, ka nodomu protokols, tā ir apņemšanās, uz kuru kādos izšķirīgos gadījumos var uzspiest, ka mums ir nodomu protokols un katrs ir apņēmies,” saka Dace Martinova, biedrības “Etniskās kultūras centrs “Suiti”” vadītāja.
“Varbūt suitu kopiena ir gaidījusi lielāku atbalstu no valsts, nav atsevišķa mērķprogramma no VKKF, kas bijusi tikai suitiem kultūrvēsturiskā mantojum apglabāšanai, bet progress, ka Nacionālais kultūras centrs ir izveidojis finansējumu, uz kuru var pretendēt visas biedrības, kas strādā ar kultūras mantojumu,” saka Dace Reinkopa, Kuldīgas novada pašvaldības Kultūras nodaļas vadītāja.
Ja pirmo nodomu protokolu parakstīja biedrība, iesaistītās pašvaldības, Kultūras ministrijas un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas pārstāvji, tad tagad sadarbības partneru skaits audzis ievērojami. Šai reizē pievienojušies, piemēram, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Latviešu folkloras krātuve, Latvijas Nacionālā bibliotēka un “Lauku ceļotājs”. Etniskās kultūras centra “Suiti” vadītāja Dace Martinova atzīst, ka vieglāk izdodas īstenot plānus, kas saistīti ar nemateriālā mantojuma saglabāšanu, grūtāk ar ekonomiska rakstura jautājumiem, piemēram, infrastruktūras sakārtošanu. Paralēli no jauna ir izveidots arī Suitu kultūrtelpas glābšanas un attīstības pasākumu plāns. “Ļoti žēl, ka neizdevās nodomu protokolam pievienot suitu kultūrtelpas glābšanas plānu, kurā ir detalizēti iekļauti punkti, uz kuriem mēs kā kopiena vēlamies iet, sadarbības partneri, atbildīgās institūcijas katram pasākumam, bet tas ir uz priekšu ejams punkts,” saka Dace Martinova.
Šobrīd notiek arī Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu plāna izstrāde. Dace Martinova uz šo plānu skatās cerīgi no finansējuma piesaistes iespējām, tam jau iesniegts suitu kultūrtelpas priekšlikums ar nepieciešamo finansējumu īstenošanai.
