Divdomīgais nosaukums “Iekāres objekti” ir stāsts nevis par kaislību pret cilvēkiem, bet skaistām lietām, kas ir kā kārdinājums, lai tās iegūtu savā īpašumā. Šo ideju pērn Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrs pārvērta laikmetīgās un tradicionālās mākslas izstādē, tai bija negaidīti panākumi. Tāpēc šogad jau izstādei izveidots turpinājums.

Iekāre, vēlmes, cerības, kulta un statusa simboli – Ziemassvētku gaidīšanas laiks tradicionāli ir periods, kad iekāres objekti kļūst aktuālāki, taču patērētāju sabiedrībai grūti tiem pretoties arī ikdienā. “Jebkurš cilvēks un vēl jo vairāk sieviete, ieejot veikalā, daudz ko iekāro, sākot no somiņām, puķēm... vienalga ko. Motīvs bija uz šo tēmēts,” stāsta Ildze Balcere, māksliniece.

Izstāde “Iekāres objekti” ir skaists kompliments četrām Talsu, Liepājas, Grobiņas un Sabiles māksliniecēm, kuru darbi izvēlēti izstādei. Tajā arī redzami krāšņi ziedi un dārgu smaržu pudelītes – šoreiz mākslinieces Ildzes Oses izpildījumā, kura glezno hiperreālisma stilā, un viņas darbos saplūst māksla un dizains. “Jutos ārkārtīgi pagodināta, jo, man šķiet, ka šis ir vienkārši fantastisks mākslas centrs. Vēl ir fakts, ka šeit esmu pielikusi roku arī renovācijā, kad strādāju Talsu būvvaldē. Palīdzēju izvēlēties visu interjeru ar koncepciju. Man šis nams ir ļoti īpašs,” saka Ildze Ose, māksliniece.

Audējas Unas Rozentāles lakati ikdienā izceļas ar krāsu košumu. Bažas, ka blakus spilgtām gleznām tie zaudē savu košumu, ir veltas, jo vilna kā dabīgs materiāls dzīvo līdzi saulei un satumst līdz ar dienas beigām. “Kad diena noriet, arī lakati paliek rāmi un mierīgi. Tikko kā šeit uzspīdētu saule, būtu cita intensitāte – uzziedētu un uzsprāgtu tajās krāsās. Nebūtu ne pa mata tiesu tumšāki vai drūmāki par Ildzes košajām gleznām,” stāsta Una Rozentāle, lakatu audēja.

Gaišo un plašo kādreizējās sinagogas telpu piepilda arī Lindas Celmas grīdceliņi jeb zirga deķi, kas ir tradicionālo amata prasmju turpinājums šodienā, un spilgtās un izteiksmīgās krāsu saspēles rada mūsdienīgu produktu. Savukārt, Ildze Balcere ar filigrānu precizitāti krustdūrienā izšuj portretus, no attāluma liekot šaubīties par darba radīšanas tehniku. Ildze Balcere: “Ar saviem darbiem cenšos salauzt stereotipus par krustiņdūrienu un izšūšanu. Ka ar to var tikai lāčus, zaķus, puķes, vecas tantes to dara, bet tā nebūt nav. Tu vari arī kaut ko stilīgu, modernu.”

“Jau veidojot pasākuma afišu, redzēju vienotību tajā, ka mums viss ir rakstos, līnijās, viss ir grafisks... Viss ir sakārtots, es gribētu teikt. Un kopā tas izskatās, manuprāt, absolūti brīnišķīgi,” atzīst Ildze Ose.

“Iekāres objekti” Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrā būs iekārojami līdz pat janvāra beigām.