Ja kāda politiskā partija Saeimā vairs netiek pilntiesīgi pārstāvēta, jo ievēlētie deputāti to pametuši, partija vairs nav tiesīga saņemt tai piešķirto valsts finansējumu. Šādus grozījumus likumā virza prezidents Egils Levits. ReTV Ziņu uzrunātie politologi tam piekrīt, uzsverot, ka partiju finansēšanas sistēmā nepieciešami arī vēl citi ļoti būtiski uzlabojumi.
Šīs nedēļas sākumā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sadalīja šī gada valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. Nu jau izjukušās partijas “KPV.LV” mantiniece “Par cilvēcīgu Latviju” tai paredzētos līdzekļus 646 tūkstošus šogad nesaņems, jo KNAB konstatējis, ka 2020. gadā partija pretlikumīgi izlietojusi valsts finansējumu. ReTV Ziņu uzrunātie politologi galvenokārt uzskata, ka par partiju finansēšanu no valsts budžeta vajadzētu lemt nākamajai Saeimai, kurai vēlēšanas notiks šoruden. “Tā iemesla dēļ, ka pārmaiņas, kas attiecas uz deputātu politisko piederību, tai vai citai organizācijai, attiecas ne tikai uz bijušo “KPV.LV”, bet arī uz citām, ar to 13. Saeima izceļas,” saka Ojārs Skudra, politologs, Latvijas Universitātes asociētais profesors.
Politologs Filips Rajevskis ReTV Ziņām uzsver - partiju finansēšanas sistēmā pārmaiņas ir nepieciešamas, “KPV.LV” gadījums to pierāda. Par valsts piešķirtajiem līdzekļiem politiskajiem spēkiem politiķiem ir jāstrādā, jāpārstāv savu vēlētāju intereses. “Kāpēc mums kā nodokļu maksātājiem jāmaksā par kaut ko tādu, kas nepilda funkcijas? Mēs nemaksājam par salauztām lietām veikalā. Atnesam atpakaļ, ja salauzts. Tā arī šajā gadījumā - par šo salauzto lietu negribam maksāt,” uzsver Filips Rajevskis, politologs, aģentūras “Mediju tilts” līdzdibinātājs.
Rajevskis, kā arī politologs Juris Rozenvalsts iezīmē vēl kādu, viņuprāt, vēl būtiskāku problēmu partiju finansēšanas sistēmā - šobrīd uz valsts līdzekļiem var pretendēt vien Saeimā pārstāvētie politiskie spēki. Tikmēr reģionu partijas aizvien tiek diskriminētas. “Šajā politisko organizāciju finansēšanas likumā nav neviena vārda par tām partijām, kuras nesaņem 2% vēlēšanās. Kā vēlētāju gribas paudējas, it īpaši novados, varētu pretendēt uz kādu daļu no finansējuma,” saka Juris Rozenvalds, politologs, Latvijas Universitātes profesors.
Ojārs Skudra iezīmē vēl kādu problēmu - politisko partiju nespēju piesaistīt gana daudz biedru. Kas vēl būtiskāk - partiju finansēšanas sistēmu apdraud populisms, kas ir izteikti jūtams, tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām. “Tas apkaunojošais teātris pēdiņās, atklājot pieminekli Astram, liecina par to, kas mūs sagaida. Tā izrāde miniatūrā, pateicoties medijiem, to uzzināja visa Latvija, bet vēlēšanu kampaņas laikā ik pārdienas būs līdzīgi pasākumi visos Latvijas stūros, izmantojot valsts budžeta līdzekļus.”
Politologi uzskata, ka “KPV.LV” jeb “Par cilvēcīgu Latviju” gadījums Saeimā vairs plašas diskusijas neraisīs, drīzāk debates varētu būt, cik lielam deputātu skaitam nākotnē jāpamet frakcija, lai valsts finansējumu partijai liegtu.
