Ņemot vērā apmeklētāju pieaugumu pandēmijas laikā, dabas takās palielinājies taku noslogojums, kā arī rūpes par to apsaimniekošanu. Ģeogrāfijas zinātņu doktors un pētnieks Andris Klepers nācis klajā ar ideju par to, ka apmeklētājiem vajadzētu maksāt par dabas apmeklēšanu. Viņš gan piemin, ka nevajadzētu domāt, ka visām dabas takām vajadzētu kļūt par apmaksātām komercvietām.

Līdzmaksājums caur mobilo lietotni, izvēloties gan objektu, gan summu, kādu ziedot – šo ieceri atsevišķās vietās varētu ieviest jau ar nākamo tūrisma sezonu. Tam piekrīt arī Dabas aizsardzības pārvalde, piebilstot, ka tas varētu būt veids, kā rosināt cilvēkus respektēt dabu

Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Andrejs Svilāns pauž, ka netiks likta “būdiņa pie katras takas ar biļešu pārdevēju”, taču tas varētu būt kā ziedojums caur interneta iespējām.

Nedrīkstam popularizēt domu, ka dabā viss ir par brīvu, piemēram, viena metra infrastruktūras izbūve izmaksā aptuveni 100 eiro - piebilst Andris Klepers.

Šādu brīvprātīgu ziedošanu pozitīvi uztver arī Sietiņieža dabas takas apmeklētājas. Viņas uzskata, ka labiekārtošana un uzkopšana ir svarīga, lai varētu baudīt konkrēto objektu. Pēc katra, kas nāk atpūsties, vienmēr rodas nolietojums, tādēļ ir vērts domāt par simbolisku samaksu.

Dabas entuziasti atgādina - dabā ir jādodas, taču tas jādara atbildīgi, cenšoties nenodarīt tai kaitējumu un atceroties ieteikumu “ko atnesi, to aiznes”.