Ziemas peldētājām Rojas pludmalē pavisam nejauši izdevies atrast kuģa vraku. Pagaidām to norobežo bojas, lai iedzīvotāji negūtu traumas, taču vēl nav zināms, cik kuģa vraks ir sens.

Rojas pludmali ziemas peldēm rojnieces parasti neizvēlas, jo - atšķirībā no citām netālu esošajām - šeit ilgāk jābrien ūdenī. Pirms dažām dienām viņas pārdomājušas, Eva Fricberga atceras, ka dziļums parādījies neierasti ātri. Vēlāk izrādījās, ka viņas jau bija iekāpušas blakus vrakam esošajā bedrē. “Viņas turpināja peldēt tajā bedres vidū, bet es sadomāju - traukties pa kreisi. Atdūros pret kaut ko milzīgu. Sākumā domāju, ka akmeņi, bet tad man saslēdzās, ka akmeņi šajā pludmalē nekad nav bijuši. Sāku pētīt dziļāk, skatos, ka tas ir kaut kas ass un diezgan bīstams,” stāsta Eva Fricberga, rojniece.

Peldētājas nosprieda, ka tā ir priede un devās mājup, bet Eva Fricberga nākamajā dienā atgriezās, kopā ar dēlu drona kadros ieraudzīja, ka patiesībā tas ir kuģa vraks. Vietējo versijas ir dažādas – iespējams, barža, kas vilkta gar krastu un notrūkusi trose, bet varbūt zvejas laiva, kas uzskrējusi ledus gabalam. Rojas Jūras zvejniecības muzejs stāsta, ka varbūt tas ir MB tipa kuģis no pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu sākuma, kad zvejai vairs nederīgos jūrā sadedzināja. “Tas nozīmē, ka to kuģīti padzina, cik augstu varēja padzīt ārā, jo nebija jau tādas tehnikas kā šodien, kad var jebko un jebkur pārvietot, tad tos arī dedzināja,” stāsta Gundega Balode, Rojas Jūras zvejniecības muzeja galvenā speciāliste.

Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) atklāj, ka vraks jau bijis izskalots pirms vairākiem gadiem, toreiz cilvēki arī satraumējušies. Visticamāk, pēc laika vraks atkal nonāks zem smiltīm. Cik tas vērtīgs, pārvalde vēl nezina, taču, ja vraks ir sens, tam labāk atrasties zem ūdens. “Zemūdens vidē, kur ļoti labi saglabājas šie koka vraki, izcelti tie ļoti strauji degradējas. Tas būtu ļoti sarežģīts uzdevums - saglabāt to nākotnei,” norāda Jānis Meinerts, NKMP Arheoloģijas un vēstures daļas speciālists.

Tikmēr nejaušā vraka atradēja brīvdienās plāno doties uz bibliotēku, lai senajos laikrakstos meklētu informāciju. Jānis Meinerts saka: “Ja izrādīsies, ka tas ir baržas vraks, visticamāk, nekādas papildus darbības neveiksim. Bet, ja izrādīsies, ka tas varētu būt kas senāks, mēģināsim maijā, jūnijā apskatīt šo objektu uz vietas, piesaistot nirējus, lai saprastu, kas tas īsti ir.”

Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde aicina iedzīvotājus ziņot par šādiem atrastiem vrakiem, jo zemūdens arheoloģija Latvijā ir maz pētīta. Baltijas jūrā varētu būt 80 000 šādu vraku, bet Latvijas piekrastē vairāki tūkstoši.

#SIF_NVZ2022