Robežšķērsotāji tiesājas ar robežsardzi; IeM steidz grozīt rīkojumu par ārkārtējo situāciju

Astoņi patvēruma meklētāji, kas iepriekš šķērsoja Latvijas-Baltkrievijas robežu, tiesājas ar Latvijas Valsts robežsardzi, ka šī iestāde nav pieņēmusi viņu patvēruma meklētāju iesniegumus. Administratīvā rajona tiesa Rēzeknē šomēnes lēmusi, ka robežsardzei tomēr būs jāpieņem viņu iesniegums. Tiesas spriedumi mudinājuši Iekšlietu ministriju grozīt noteikumus ārkārtējās situācijas rīkojumā.

Pērn kādas oktobra nakts vidū netālu no Daugavas krastiem Valsts robežsardze pieķēra cilvēku grupu, kas nelikumīgi bija šķērsojusi Latvijas-Baltkrievijas robežu. Atklājies, ka divām personām nav dokumentu. Viņi aizvesti uz aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centru, Valsts robežsardze sāka izraidīšanas procedūru. Personas vērsās tiesā ar lūgumu uzlikt Valsts robežsardzei pienākumu pieņemt un reģistrēt pieteicēju patvēruma iesniegumu, un šomēnes Administratīvā rajona tiesa Rēzeknē pieteikumu apmierinājusi.

Administratīvā rajona tiesas Rēzeknes tiesu nama tiesnesis Māris Šļakota: “Tiesa atzina, ka patvēruma iesnieguma pieņemšana un izvērtēšana pēc būtības, ņemot vērā personas individuālo situāciju, ir būtisks priekšnoteikums, lai netiktu pieļauts universāli atzītā neizraidīšanas (non-refoulement) un kolektīvās izraidīšanas aizlieguma principa pārkāpums.”

Jāatzīmē, ka šī ir tikai viena no četrām lietām, kurās pieņemti līdzīgi spriedumi. Patvēruma meklētājus tiesā aizstāvēja juriste Liliana Garkalne no Latvijas Cilvēktiesību centra. Organizācijas pārstāvis skaidro principus, uz ko spriedumā balstās tiesa. Latvijas Cilvēktiesību centra jurists Edgars Oļševskis saka: “Neatkarīgi no tā, vai personai ir vai nav likumīgās tiesības iebraukt, ieceļot valstī, šo cilvēku, arī vienskaitlī, nedrīkst izraidīt no šīs valsts teritorijas uz nedrošo valsti. Jā, neapšaubāmi valstij ir tiesības no savas teritorijas izraidīt cilvēkus, kuriem nav pamata palikt valstī, taču tam ir jānotiek individuāli, izvērtējot konkrēto situāciju.”

Iekšlietu ministrijā rakstītajā un Ministriju kabineta apstiprinātajā rīkojumā noteikts, ka ārkārtējās situācijas teritorijā netiek pieņemti personu iesniegumi par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu. To tagad plānots mainīt, ReTV apstiprina Iekšlietu ministrijā. “Tā kā ir šis vērtējums, ko mēs arī respektējam, mums tas bija svarīgs, šis tiesas skatījums uz šo situāciju, uz šī rīkojuma piemērošanu. Esam sagatavojuši grozījumus ārkārtējās situācijas rīkojumā,” saka Dimitrijs Trofimovs, Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs.

Iecerētie grozījumi ārkārtējās situācijas noteikumos paredzēs to, ka Valsts robežsardze patvēruma iesniegumus varēs pieņemt robežkontroles punktos Pāterniekos, Silenē un aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā Daugavpilī. Šis noteikti ir solis samērīguma virzienā, ReTV saka Latvijas Cilvēktiesību centrā. “Šai procedūrai ir jābūt efektīvai. Tas nozīmē, ka ne vien formālajai, ka var turpat uz vietas izskatīt un atmest, ja uz to attiecas visas tās pašas garantijas, kas ir noteiktas Patvēruma likumā,” pauž Edgars Oļševskis.

Valsts robežsardzē ReTV apstiprina, ka tiesas spriedumus jau ir izpildījuši. Humānu apstākļu dēļ valsts robežas šķērsošana Latvijā kopš ārkārtējās situācijas sākuma ir ļauta 152 cilvēkiem. Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes priekšnieka vietnieks Juris Kusiņš: “24 gadījumos Valsts robežsardzes amatpersonas saņēma no viņiem informāciju, ka viņi pēc atgriešanās mītnes valstī var tikt pakļauti vajāšanai. Vispusīgi izvērtējot saņemto informāciju, šīs personas pārvietoja uz aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centru “Mucenieki”, tādējādi dodot iespēju viņiem iesniegt iesniegumus par patvēruma pieprasīšanu Latvijas Republikā.”

Savukārt 89 personas izteikušas vēlmi atgriezties mītnes valstī, un tas jau noticis. Tikmēr centrā Daugavpilī šobrīd atgriešanās procedūra norit 45 personām. Savukārt Administratīvā rajona tiesa Rēzeknē saņēmusi vēl divus pieteikumus tiesā, lūdzot pieņemt viņu patvēruma iesniegumu.


#SIF_NVZ2022

Foto: Freepik