Risinājumu krīzei meklē uzņēmējdarbībā

Laime ir jāmeklē tepat mājās - uzskata tomenietis Artūrs, kurš pirms apmēram pusotra mēneša papildinājis mazo uzņēmēju saimi. Viņš ir pavārs, savos 23 gados pastrādājis Itālijā, kur ieguvis atziņu, ka slavenās picas viņam nemaz tik ļoti negaršojot. “Hotel Roma” pa karjeras kāpnēm pakāpies līdz karstā ceha vadītājam, bet vienmēr esot gribējies uzsākt ko savu. Covid-19 radītā krīze šo soli esot tikai pasteidzinājusi.

Artūrs atzīst, ka diemžēl bija jāpamet darba vieta . Covid-19 pirmā viļņa dēļ, neesot bijis citu variantu. Pagaidām Artūrs kļuvis par mājražotāju un tagad pašam jādomā gan par produktu iegādi, gatavošanu, klientiem un arī pasūtījumu piegādi, bet mērķis esot atvērt savu krodziņu tepat laukos. Viņš domā, ka tas nebūs vienkāršāk, taču risku vēlas uzņemt. Artūrs saka, ka riskēšot, mēģināšot un iešot uz priekšu. “Es nesēdēšu un negaidīšu, kad parādīsies kādi labāki laiki vai labāka situācija.”

Latvijas lauku konsultāciju centrā (LLKC), kur uzņēmējdarbības pamatus apgūst vairums mazo lauku uzņēmēju, skaidro, ka Artūrs nebūt neesot vienīgais, kurš šajā krīzes laikā saņēmies drosmi uzsākt ko savu. Priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis stāsta, ka samulsums esot bijis pavasarī, taču šobrīd tiek plānotas jaunas mācības, kā rezultātā var redzēt, ka interese ir liela.

Reģistrējot saimniecisko darbību, Artūrs paklausījis konsultantu, pieteicies vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā. Tikmēr tie, kuri savu darbību uzsākuši ātrāk, pauž, ka LLKC māc bažas par ēnu ekonomikas pieaugšanu , taču viņi cenšas legalizēt darbību. Tiek stāstīts, ka uztrauc, ka, nesaprotot visam jēgu, cilvēki sākšot baidīties.

Decembrī plānota arī mazo uzņēmēju konference kopā ar finanšu ministriju. Konsultāciju centrs solās būt advokāti mazajiem uzņēmējiem, kuri nereti šos jautājumus kārto paši, kā arī apmaldās birokrātiskajos labirintos.