Lai mazinātu rindas uz rehabilitāciju, kas nepieciešama pēc izslimota Covid-19, nodrošinātu tieši šai saslimšanai piemērotus pakalpojumus, ar 1. jūliju darbojas valsts apmaksāta programma. Pirmajā mēnesī to izmantojuši vairāk nekā 300 cilvēku. Gaidīšana uz nepieciešamajiem pakalpojumiem ir saglabājusies, bet dažādās ārstniecības iestādēs tā atšķiras.
“Šai gadījumā bija tā, ka dod pa prātu, pa mentālajām spējām,” savas sajūtas pēc Covid-19 izslimošanas atceras saldenieks Egils Liekmanis. Slimības sekas esot jūtamas joprojām, bet liels palīgs darba spēju atgūšanā bijusi rehabilitācija – gan atgūt spēkus fiziski, jo bija zaudēti 12 kilogrami ķermeņa svara, gan kognitīvās spējas. “Ja jums ir krustvārdu mīkla, kur ir attēls un jāatrod vieta, jūs varat pateikt, jūs zināt, kā runāt, bet nevarat pateikt, kā to sauc, prāts kā migla. Mēs gājām uz ergoterapiju kā mazi bērni, jo tas ir ļoti saistīts - roku kustības, nervu signāli, viss iet caur smadzenēm,” skaidro Egils Liekmanis.
“Visbiežākās sūdzības: ķermeņa, muskuļu vājums, nav izturības, elpas trūkums, kognitīvās spējas, atmiņas zudumi, paaugstināts stress, kas mums ir jāsamazina,” saka Madara Dzalbe-Ķenava, Saldus Medicīnas centra fizioterapeite.
Nacionālajā veselības dienestā (NVD) skaidro, ka precīzi nevar pateikt, cik cilvēkiem būtu nepieciešama rehabilitācija pēc pārslimotā vīrusa, bet pasaules pieredze rādot, ka tā ir aptuveni viena trešdaļa, kas slimojuši smagi vai vidēji smagi. Lai atvieglotu piekļuvi rehabilitācijai šai cilvēku grupai, ar 1. jūliju valstī darbojas īpaša rehabilitācijas pakalpojumu programma, kuru neierobežo noteiktu kvotu skaits. Tas atvieglojis piekļuvi rehabilitācijai, tomēr situācija dažādās vietās atšķiras. Ja, piemēram, Saldus Medicīnas centrā šobrīd rindu nav, tad uz Kuldīgas slimnīcas Rehabilitācijas nodaļu būs nedaudz jāpagaida.
Nacionālajā veselības dienestā atzīst, ka rindas uz rehabilitāciju ir, bet pēc programmas ieviešanas izdevies samazināt rindas uz pakalpojumiem, kas tiek sniegti ambulatori vai dienas stacionārā. “Lielākais ierobežojošais faktors ir resursi, speciālistu resursi, tādēļ arī mums nav, piemēram, stacionārā rehabilitācija post Covid rehab nav katrā diennakts stacionārā, tikai iestādēs, kuras ir pateikušas, ka tām ir šādi resursi, kuras var nodrošināt šo pakalpojumu, šo gultu, šos speciālistu komplektus,” pauž Lelde Ģiga, NVD Ārstniecības pakalpojumu departamenta vadītāja vietniece.
Ārstniecības iestāžu saraksts, kas sniedz rehabilitāciju šai programmā, ir atrodams Nacionālā veselības dienesta mājaslapā. No 1. jūlija līdz 1. augustam rehabilitācijas iespējas izmantojuši vairāk nekā 310 cilvēku – ne tikai pieaugušie, bet arī bērni. Post-Covid-19 rehabilitācijas nodrošināšanai valsts piešķīrusi nepilnus divus miljonus eiro no budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
