13. septembrī pēc vecā kalendāra aprit 152 gadi kopš izcilā Latgales garīdznieka, mācību grāmatu autora, Rēzeknes valsts skolotāju institūta direktora un pedagogu tiesību aizstāvja Nikodema Rancāna dzimšanas. Lai godinātu viņa, kā arī citu dižgaru piemiņu, Latgaliešu kultūras biedrība kopā ar domubiedriem nupat Rēzeknē Miera ielas kapos talkā sakopa spilgtāko personību kapavietas.
Katrs no Miera ielas kapos Rēzeknē apbedītajiem dižgariem ir atvēris veselu vēstures lappusi kā Latvijas valsts izveidē, tā reģiona attīstībā. Jau teju desmit gadu garumā Latgaliešu kultūras biedrība kopā ar domubiedriem septembrī apmeklē un sakopj nozīmīgāko valstsvīru un sabiedrisko darbinieku kapavietas. “Labprāt pievienojos, kaut ar nelielu devumu. Kapi ir sakopti, skaisti. Atdot godu kultūras darbiniekiem šajā saulainajā un skaistajā pēcpusdienā ir labākais, ko varam darīt visi kopā,” saka talciniece no Latgales Kultūrvēstures muzeja Inese Dundure.
Kultūras darbinieks, tūristu gids Rēzeknē Voldemārs Ivdris: “Miera ielas kapi pirmās republikas laikā bija tā vieta, kur tie izcilie Latgales cilvēki, kas aizgāja mūžībā, faktiski arī tika apglabāti. Viņi bija pirmie, kas bija ieguvuši, jāsaka, Pēterpilī augstāko izglītību.”
Septembris kapu sakopšanas talkai izvēlēts, jo šajā laikā ir dzimis katoļu garīdznieks, pedagogs un rakstnieks Nikodems Rancāns. Tieši viņam ir liela loma augstākās izglītības veicināšanā, kā arī latgalisko vērtību izcelšanā. Latgaliešu kultūras biedrības vadītāja, Saeimas deputāte Ilga Šuplinska: “Tā, pirmkārt, ir apmācība latgaliešu valodā. 1906. gads Greiškānu Zemkopības skola, kur tas viss aizsākās. Tad, protams, arī skolotāju izglītošana. Rancāns to jau darīja Pēterpilī, principā var teikt, ka viņš apzināti visu mūžu ir apzināti palīdzējis latgaliešiem iegūt izglītību. Arī Latgolys kongresā... Trasuns ir organizējis, Rancāns ir piedalījies.”
Latgolys kongresā 1917. gadā nolemts, ka Latgales, Vidzemes un Kurzemes latvieši ir viena tauta, kam jāapvienojas. Tas bija pirmais neatkarīgas Latvijas stūrakmens. Būdami valstsvīri, kungi spēja attīstīt arī latgaliešu literatūru, iesaistījās atmodas aktivitātēs. Ilga Šuplinska: “Ja mēs skatāmies, piemēram, uz brāļiem Skrindām, tad atkal katram ir savs stāsts, bet Kazimirs ir saistīts ar laikrakstu “Dryva”. Antons ir saistīts ar pirmo dzejas antoloģiju un principā arī ar gramatiku.”
Ar vēsturiski nozīmīgu personību kapavietu sakopšanu situācijas ir ļoti dažādas. Par daļu gādību uzņēmušies radinieki vai pašvaldība, citas ir aizmirstas, bet vēl kādām tuvinieku nav, tad izpalīdz kaimiņi un nevalstiskās organizācijas.
Talkā sakopta arī Latvijas brīvības cīņās kritušo karavīru, Rēzeknes atbrīvotāju no boļševikiem, piemiņas vieta.
#SIF_NVZ2022
