Pagājušā gada rudenī stāstījām par Natāliju Gončari, retas onkoloģiskas ādas slimības pacienti, kurai valsts bija atteikusies apmaksāt ārsta ieteiktās zāles. Tagad Natālija sākusi ārstēties ar citiem medikamentiem, par kuriem pašai nav jāmaksā. 

Natālija Gončare stāsta – kopš iepriekšējās sarunas oktobrī viņa izmēģinājusi dažādus līdzekļus, taču veselības stāvoklis neesot mainījies. Janvāra sākumā Stradiņa slimnīcā viņai uzsākta terapija ar jaunām zālēm. Tās pašai jāiegādājas aptiekās, taču jāmaksā nav, jo izdevumus kompensē valsts. “Tās man ievadīja, pēc tam izrakstīja vēl kaut kādas tabletes, bet nekas nemainās. Tāpat kasos, pagaidām nekādu izmaiņu. Varbūt jāpagaida.” 

Īpašās mērķterapijas zāles Latvijas kompensācijas sistēmā iekļautas tikai pērn decembrī; Natālija Gončare ir viena no pirmajām mūsu valstī, kura tās saņem, pastāsta viņas ārste, atbildot uz jautājumu par šī medikamenta efektu. “Zinu, ka Austrumu slimnīcai arī ir šāda pieredze. Iespējams, viņi saņēma pat vēl ātrāk par šo zāļu iekļaušanu kompensācijas sistēmā. Iespējams, tur pacienti bija no kādām ziedošanas programmām saņēmuši šos medikamentus. Tas, ko tur redzējām, bija ļoti labi rezultāti. Viens ir tas, ko varam lasīt literatūrā par efektivitāti klīniskajos pētījumos, un tad ir otrs, ko varam redzēt dzīvē. Te man pieredzes vēl nav, jo esam šāda veida terapiju tikai sākuši,” saka P. Stradiņa slimnīcas Onkoloģijas klīnikas hematoloģe Kristīne Bernāte.

Natālija Gončare brīnās, kāpēc viņai par valsts naudu nav apmaksāta ārsta iepriekš ieteiktā ziede, kas izmaksātu uz pusi lētāk nekā jaunais medikaments, un zāļu cenas viņai šķiet kopumā ārkārtīgi augstas. “Man no decembra šīs zāles kompensē valsts, jo tās maksā gandrīz 7300 eiro. Tādu naudu man neatrast! Un ja vēl tās vajag divreiz mēnesī, tad tie ir gandrīz 15 tūkstoši. Kur lai dabū 15 tūkstošus, es atvainojos!”

Ārste paskaidro – zāles ir tik dārgas tāpēc, ka ir jaunas, tām nav beidzies patenta termiņš, līdz ar to tirgū nav pieejami lēti analogi, kas ar laiku liktu samazināt arī oriģinālā medikamenta cenu. Bernāte: “Onkoloģijā, arī onkohematoloģijā ir slimības, kur ir ļoti daudz jauno medikamentu – mērķterapijas, monoklonālās antivielas, dažādi smalki preparāti, kas darbojas uz konkrēto mērķi. Lielākoties šiem medikamentiem, kamēr tie ir oriģināli, nevis ģenēriski, izmaksas ir ļoti augstas, jo ir pagājuši gadi, pat gadu desmiti, lai šie medikamenti varētu tikt līdz pacientu ārstēšanai.”

Pacientiem ar tādu diagnozi kā Natālijai Gončarei konkrētais jaunais specifiskās mērķterapijas medikaments pieejams kā otrais – pēc tam, kad iepriekš jau saņemta viena sistēmiska terapija. Taču Kristīnes Bernātes praksē neūkst pacientu ar retām diagnozēm, kuriem ar piemērotas ārstēšanas saņemšanu ir līdzīgas prolēmas kā Natālijai. “Mums ir dažādi pacienti, kuri cīnās par savām tiesībām un tiesājas ar Nacionālo veselības dienestu un Veselības ministriju par kādiem medikamentiem, kas ir iekļauti vadlīnijās un būtu nepieciešami pacienta ārstēšanā; ārstu konsilijs ir lēmis, ka pacientiem šādi medikamenti ir nepieciešami, bet viņi saņem atteikumu no Nacionālā veselības dienesta.” 

Pēc ārstes teiktā, kompensējamo medikamentu saraksts tomēr ar katru gadu paplašinās, un pacienti, kuriem iepriekš valsts apmaksātu zāļu nav bijis, ar laiku sāk tās saņemt.