Cik ilgi Lēnu Romas katoļu dievnama krucifikss atradies ārpusē vispirms pie baznīcas priekšējās sienas, tad aizmugurē, neviens šobrīd pateikt nevar. Bet laikapstākļu nodarītie postījumi bija redzami ik plaisā, ik koka šķiedrā, dažviet radot neatgriežamus zaudējumus, dažviet tomēr ļaujot restauratoriem un pētniekiem nolasīt krustā sistā Jēzus ozolkoka skulptūras biogrāfiju.
Teju 100 kilogramu iespaidīgais krucifikss, kas izgatavots pirms aptuveni 250 gadiem, restauratoriem licis izvēlēties iet grūtāko ceļu – restaurēt un iekonservēt.
Rūpīgi krucifikss atbrīvots no vairāku kārtu krāsu uzslāņojuma, maksimāli atsedzot un fiksējot tā sākotnējo izskatu, ļaujot ieraudzīt, kādus vaibstus tajā atstājuši šie divarpus gadsimti.
Mēbeļu, koka priekšmetu restaurators Aigars Pilenieks saka: “Uzlikt jaunu krāsu – tas nav pareizi. Kurš man devis tiesības 18.gadsimta priekšmetam uzlikt jaunu krāsu? Tā būtu mana interpretācija. Ja mēs varam pieskarties 18. gadsimta kokam, krāsu sistēmai, nebūs dziļums ar mūsdienīgām krāsām.”
Sākotnēji Jēzus skulptūra bija ar zaļu ērkšķu vainagu, zilām acīm un zeltītu gurnu apsēju, tās vizualizāciju var redzēt līdzās krucifiksam novietotā informatīvajā plāksnē.
Polihromā koka restauratore Sarmīte Balode pauž: “Viens no pārsteigumiem lielākajiem bija šis zeltījums, kas liecina, ka pasūtītājs ir bijis turīgs, izpildītājs ir bijis ļoti prasmīgs. Mākslinieciski augstvērtīga, gribētos noskaidrot autoru.”
Par krucifiksa vēsturi un tā nonākšanu Lēnu katoļu baznīcā šobrīd ziņu nav, bet priesteris ir apņēmies to izpētīt.
Vjačeslavs Bogdanovs, Lēnu katoļu draudzes priesteris, saka: “Tieši tad, kad baznīca tika uzbūvēta un nomira pēdējais Piltenes bīskaps jeb Kurzemes katoļu bīskaps, tad šī draudze pārgāja Viļņas paspārnē, un mēs ceram, ka Viļņas arhidiecēzes arhīvos ir kaut kādi dati, apraksti par Lēnu baznīcu.”
Lēnu Romas katoļu baznīca celta 18. gadsimta vidū, tā atrodas gleznainā Nīkrāces pagasta vietā, kur to no vienas puses ieskauj sakopti labības lauki, no otras Venta. Draudze te ir neliela, ikdienā ap 15 cilvēkiem.
Krucifiksa restaurācijai piesaistīts gan Valsts kultūrkapitāla fonda finansējums, gan draudzes līdzekļi. Jāteic, ka vairāki sakrālie priekšmeti ir arī valsts aizsargājamo priekšmetu sarakstā, padomju gados tajā bijis arī krucifikss, bet, mainoties iekārtām, no saraksta pazudis. Šobrīd norit darbs, lai tas sarakstā atkal atgrieztos.
