Rendas čiekurkalte noslēdz sezonu

Rendas kaltē ceļojums uz sēklu iegūšanu sākas pēdējiem sešiem hektolitriem čiekuru. Šai sezonā te tiek kaltēti tikai priežu čiekuri.

Žāvēšanas nepārtrauktais process aizņem deviņas stundas, tomēr darbinieki uzrauga, vai visi čiekuri ir atvērušies. Tie, kas slinkāki, procesu iziet vēlreiz. Iegūtās sēkliņas tiek sabērtas auduma maisos ar norādi, no kuras priežu sēklu plantācijas tās nākušas. Rendas kaltē nonāk materiāls no visas Latvijas rietumu zonas. Iegūto sēklu apstrāde un dīdzības pārbaude notiek Kalsnavas sēklkopības iecirknī. Tur tiek uzglabātas arī sēklu rezerves.

Priedes un egles sēkliņas ir ļoti līdzīgas. Ja rūpīgi atdalīsiet sēkliņu no lidspārniņa, tad redzēsiet, ka eglei galā paliek tāda kā karotīte, savukārt priede savu sēkliņu glabā tādās kā knaiblītēs.

Lai no sēkliņas izaugtu kvalitatīvs un izturīgs koks, ieguldīts ilgu gadu selekcijas darbs. Latvijā to aktīvāk sāka pērnā gadsimta sešdesmito gadu sākumā. Tolaik Padomju Savienības mērogā Latvija bija no pirmajām, kas šai nozarei pievērsās nopietni, veidojot arī sēklu plantācijas. Šobrīd viss priedes stādāmais materiāls, kas tiek izmantots mežu atjaunošanā Latvijā, ir izaudzēts sēklu plantācijās, kurās iegūst sēklu jau no atlasītiem labākajiem kokiem. Viena no šādām plantācijām atrodas Kurmālē.

Laila Raituma, Kurmāles priežu sēklu plantācijas pārzine, saka: “No lielām priedēm, kuras ir šeit augušas, tiek atlasīti mātes koki, paņemti potzari, sapotētas. Tad Kalsnavas kokaudzētavā kādus divus trīs gadus audzētas, pēc tam atvesti uz šejieni un iestādīti.”

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Āris Jansons pauž: “Šobrīd notiek materiāla nomaiņas process, vai mēs to saucam par kloniem, tātad šo te priežu potēto kopiju nomaiņas process. Tagad tiek izmantots jaunāks materiāls, kas ir no jauna pārbaudīts, par kuru mēs zinām, ka tas ir vienu kapeiku, vienu pakāpi labāks, nekā tas, kas tur bija vēsturiski. ”

Latvijā meži tiek atjaunoti ar Latvijā iegūtu sēklu materiālu, turklāt konkrētā Latvijas reģionā iegūtā sēkliņa gluži kā Sprīdītis pēc izceļošanās kā stāds atgriežas reģionā, no kura nācis, tēlaini sakot, pārnāk mājās. Lai arī šķiet, ka Latvija nav liela, koks pierod. Piemēram, pie Kurzemes klimatiskajiem apstākļiem, tādēļ nejutīsies labi Latgalē. Darbs pie selekcijas turpinās nepārtraukti.

Šobrīd priedes sēklu rezerves sasniegušas teju 5 tonnas, tā nodrošinoties uz vairāk nekā 15 gadiem. 


Foto: unsplash.com