Reģionālās un lokālās slimnīcas ir neziņā par savu nākotni. Jau tagad lēš, ka rudenī medicīniskie pakalpojumi būs tikai par maksu. Latvijas Slimnīcu biedrības kopsapulce šai reizē notika Kuldīgas slimnīcā. Izrunāti tika dažādi jautājumi, bet aktuālākais – akūtais finansējuma trūkums, kas traucē attīstīties.

Latvijas Slimnīcu biedrības kopsapulcē daudz izrunājamu jautājumu – gan par pērn padarīto, gan šā brīža aktualitātēm. Pagājušajā gadā trauksme celta par pieaugošajām energoresursu un ēdināšanas izmaksām, tāpat par dažādiem kritērijiem, piemēram, radioloģijā. Visa pamatā akūts naudas trūkums – biedrība liek cerības uz jauno veselības ministri Līgu Meņģelsoni, ka būs vairāk sadzirdēti. “Mēs sarēķinājām par pagājušo gadu sniegtajiem pakalpojumiem – neatbilstība, ko valsts nav samaksājusi par ārstētajiem pacientiem, ir 88 miljoni. Ja skatāmies uz šo gadu, tad no aprīļa, ko esam vienojušies ar ministriju, kura piekrīt tam visam, ka nepietiekamība līdz gada beigām ir 78 miljoni, tas nozīmē kaut kad septembris, varbūt augusts, ir laiks, kad beigsies finansējums. Slimnīcām būs jādomā, kā sniegt pakalpojumus,” saka Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.

Kalējs piebilst, ka, visticamāk, tad pakalpojumi būs pieejami tikai par maksu. Ne viens vien slimnīcas vadītājs atzīst – lai slimnīcas varētu pastāvēt, tās tiek dotētas no ieņēmumiem par maksas pakalpojumiem, kurus varētu novirzīt attīstībai un labākai samaksai par sniegto pakalpojumu. Jūrmalas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Liepiņš: “Mēs katru mēnesi tērējam aptuveni piecus procentus no iekrājumiem, lai varētu nosegt tās vajadzības, kas ik mēnesi vajadzīgas pašreiz darbības nodrošināšanai. Mēs zaudējam uz nākotni.”

“Viens ir tas, ka netika pieņemts budžets. Mums bija ārkārtīgi lielas neskaidrības, kā plānot šo gadu. Ir pieaugušas minimālās algas, kas slimnīcām nav kompensētas. Ir pieaugušas arī minimālās mēnešalgas, kas jāmaksā. Arī ārstniecības personām stāsies spēkā no pirmā aprīļa, joprojām arī šobrīd vēl nav skaidrības par finansējumu, kā mums būs, kā tiks pārrēķināti tarifi, līdz ar to ir ļoti grūti plānot nākotni šobrīd,” saka Kuldīgas slimnīcas galvenais ārsts Edgars Siliņš.

Jāteic, ka ne viens vien no pērnajā gadā risināmajiem jautājumiem ir aktuāls arī šogad. Kalējs: “Vēl viens tāds Damokla zobens – tas bija par pacientu tiesībām, kur ministrija vēlas, lai katrā slimnīcā būtu pacientu tiesību aizstāvji. Līdz šim problēma nav atrisināta, jo nav tādu speciālistu, kas orientējas pacientu tiesībās un kaut cik medicīnā, plus nav galīgi skaidrs, kas viņu apmaksās.”

Šobrīd ministrija vērtēšanā nozares biedrībām ir nodevusi kritērijus, pēc kādiem strādāt ķirurģijā, traumatoloģijā, dzemdniecībā, ginekoloģijā un pediatrijā. Kopsapulces dalībnieki ne viens vien atzina, ka tos nevar izpildīt ne finansējuma, ne trūkstošā personāla dēļ, tāpēc līdz aprīļa vidum iesniegs savu redzējumu. Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs: “Šajā gadījumā ir jāsabalansē, teiksim, ar realitāti, jo saprotam, ka mūsu valstī finansējums veselības aprūpei ir viens no beidzamiem Eiropas Savienībā. Mēs nevaram uzlikt latiņu īstermiņā, ka nākamgad vai pēc diviem gadiem mēs sasniegsim Eiropas līmeni kvalitātē – uz to būtu jātiecas, bet tam vajag finansējumu.”

Latvijas Slimnīcu biedrībā ir 37 biedri – slimnīcas un veselības centri no visiem Latvijas reģioniem. 

Foto: Freepik; ilustratīvs