Šonedēļ zem lupas nonāca Talsu novada vadības algas. Pēc Administratīvi teritoriālās reformas atalgojumus nomainīja viena pašvaldība pēc otras, bet Talsi nolēma sagaidīt darbu pie nākamā gada budžeta. Eksperti to vērtē kā prātīgu lēmumu, taču gala rezultātā algu jautājums Talsu novadā izsauca sašutuma vētru.
Talsu novadā apvienojās četri dažāda izmēra Ziemeļkurzemes novadi. Teritorija kļuva lielāka, darba arī esot vairāk. Līdzīgi kā citās pašvaldībās, Talsu novada vadība atalgojumu pacēla. Domes priekšsēdētāja līdzšinējo 2420 eiro vietā saņems 3732 eiro, bet divi viņas vietnieki -mazliet vairāk nekā 3000 eiro. Lielāko sašutuma vētru gan izraisīja komiteju vadītāju algas, jo mediju ziņu virsraksti vēstīja, ka tās palielinātas par 450%.
Domes vadība šonedēļ skaidro, ka minētie 2500 eiro patiesībā ir griesti, ko, visticamāk, neviens no četru komiteju vadītājiem nekad nesaņems, jo atlīdzība būs par faktiski nostrādāto laiku. Talsu novada domes priekšsēdētājas vietnieks tautsaimniecības jautājumos atzīst, ka viss būšot atkarīgs no deputātu godaprāta, vai viņi korekti norādīs nostrādātās stundas. Bet atalgojuma celšanas mērķis esot uzlabot darbu un sagaidīt kvalitatīvus lēmumprojektus. “Šobrīd mūsu ieskatā tieši komitejās darbs nav pietiekami intensīvs, jo komitejas bieži vien ir pārāk garas, lēmumprojekti īsti nav labi sagatavoti, mēs to darām komitejas laikā. Mūsu ieskatā bija pareizi, ka būtu šo komiteju vadītāju intensitāte un darba apjoms, darba temps jākāpina,” saka Aldis Pinkens, Talsu novada domes priekšsēdētājas vietnieks (JV).
Tautsaimniecības komiteja esot viena no darbietilpīgākajām, un tās vadītājs Ainis Stūrmanis stāsta, ka komiteja atbildīga par aptuveni 30 jomām. “Ja tā nopietni gribam pacelt tautsaimniecības komitejas darbu, strādāt labākā kvalitātē un labākiem rezultātiem, tad tur tiešām jāstrādā ļoti daudz. Es gan negribētu teikt, ka tur varbūt jāstrādā pilnu darba laiku pilnu mēnesi, bet to, ka tam var veltīt daudz, daudz vairāk laika, tas pilnīgi noteikti,” pauž Ainis Stūrmanis, Talsu novada domes Tautsaimniecības komitejas vadītājs (LZP).
Ainis Stūrmanis bija viens no tiem, kas jauno atalgojumu sistēmu neatbalstīja. Viņš norāda, ka neesot pret algu paaugstināšanu, bet neapmierinot veids, kādā tas šobrīd izdarīts - lai gan dienu iepriekš visi tikušies sadarbības padomē, skaitļi ieraudzīti vien domes sēdē. Skaidrības neesot par darbinieku algām. “Respektīvi, ja decembra vidū būs skaidrība par darbinieku atalgojumu kā tādu, ir ļoti daudz jautājumu attiecībā uz tiem amatiem, kur mēs šobrīd ilgstoši nevaram atrast cilvēkus, mums ir brīvas vakances ļoti daudz... Es stipri vērtēšu, tiešām stipri vērtēšu, vai pēc jaunā gada es ņemšu dalību komitejas vadībā. Tas man būs jāvērtē, jo, manuprāt, tas ir mūsu pienākums - tikt galā pa priekšu ar pašvaldību darbinieku algām, tad domāt tikai par sevi,” uzskata Ainis Stūrmanis.
Talsu novada domes priekšsēdētājas vietnieks gan skaidro, ka nepareizs esot apgalvojums, ka darbinieki aizmirsti, jo pieņemtais nolikums nosakot algas no pirmā līdz pēdējam darbiniekam.
Pilsētas ielās sastopams vien retais, kurš par algu procentiem, kas gozējās ziņu virsrakstos, nav dzirdējis. “Es nezinu, ja es būtu tajā vietā, man būtu kauns tādā apmērā. Es saprotu, ka ir jāpalielina, jā, visiem iet uz augšu, bet, nu, par šitiem procentiem,” norāda kāda talsiniece.
Četri novadi šogad apvienojās arī Tukuma novadā. Arī viņi šobrīd lauza galvas, ko darīt ar 2000 darbinieku, kas katrā novadā saņēma citādu atalgojumu. Piemēram, Kandavas kultūras nama vadītāja alga ir mazāka nekā lietveža alga Tukumā. Bet jaunais Tukuma novads bija viens no tiem, kas algu vadībai palielināja jau drīz pēc vēlēšanām. Mēram tie ir 3300 eiro – nedaudz mazāk nekā tagad pielemts Talsos.
Arī tukumnieki bijuši pārsteigi par Talsu novada komiteju vadītāju atalgojumu, kam griesti būs 2,5 tūkstoši eiro. “Un mums ir maksimālais, ka komitejas priekšsēdētājs var izspiest 70 stundas, tas ir – 1089 EUR. Vairāk viņš nevar. Varētu būt 35 stundas, kas atbilst komiteju sēdēm, domes sēdēm un tamlīdzīgi, tad gatavošanās vēl komiteju sēdēm, un vēl šādas, tādas aktivitātes,” saka Inga Priede, Tukuma novada domes priekšsēdētāja vietniece (LZP).
Esošajiem un plānotajiem tēriņiem jaunajās pašvaldībās šogad īpašu uzmanību pievērš arī Valsts kontrole. “Tas, uz ko Valsts kontrole vienmēr aicina, ka visam pamatā ir jābūt kaut kādam loģiskam izvērtējumam – gan samērīgumam ar citu amatpersonu atlīdzībām, gan, protams, ar darba apjomu, atbildību. Un, ja runa ir par kaut kādām mainīgajām daļām, tad vislabāk to regulēt ar kaut kādiem snieguma rādītājiem – jo labāks sniegums, jo lielāks atalgojums,” pauž Edgars Korčagins, Valsts kontroles Piektā revīzijas departamenta direktors un padomes loceklis.
Tas, ka pašvaldības nedaudz paaugstina atalgojumus, ir ļoti pareizi, jo Latvija iet no mazo algu ekonomikas uz lielo – tā savukārt uzskata Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS). LPS vecākais padomnieks kā atbildīgu soli vērtē algu paaugstināšanu budžeta veidošanas laikā. “Celt deputātiem algas, varbūt izskatās, ka tas ir pārmērīgi, ja skatās procentos pret iepriekšējo. Bet, ja skatās pēc būtības, tas nekas būtisks nav. Tas ir neapšaubāmi solis pareizā virzienā, jo galu galā tie iedzīvotāji ir ieinteresēti, lai tam deputātam nerastos četros gados pamazām tāds iespaids, ka tur nav ko iet uz to domi. Tas nav pareizi vienkārši. No kvalitatīviem deputātu lēmumiem ir ļoti, ļoti daudz kas atkarīgs,” saka Māris Pūķis, Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks.
Arī revidenti algu celšanu kopumā neuzskata par nosodāmu. “Daudziem nepatīk, ka pašvaldību deputātiem, un es nerunāju tikai par Talsiem, ir noteiktas lielas algas vai atlīdzības, vai vispār kāda atlīdzība tiek noteikta. Ir jāsaprot, ka Eiropas Padome arī rekomendē nenoteikt atlīdzību par zemu. Tiklīdz mēs nosakām atlīdzību par zemu, tad daudziem cilvēkiem vispār nav iniciatīvas piedalīties pašvaldības darbā,” norāda Edgars Korčagins.
“Tas ir pieņēmums, ka tad, kad esi politiķis, tad tu nedomā par savu ģimeni, nedomā par savu labklājību, ka tu domā tikai un vienīgi par sabiedrību. Zināmā mērā tas tā ir, jo tas pieder pie tā darba. No otras puses - ir arī parastie jautājumi. Katrs ir cilvēks, katram ir ģimene. Un viņš rēķina, ko un kur viņš var nopelnīt,” saka Māris Pūķis.
Jaunajam atalgojumam Talsu novadā jāstājas spēkā ar 1.janvāri. Talsos arī līdz šim ir noteikts, ka deputātiem apmaksā tikai 60 stundas mēnesī – no jaunā gada arī šis limits ir noņemts. Vienas no lielākajām diskusijām bijušas, kā izvērtēs, vai deklarētajās darba stundās patiešām pildīti deputāta pienākumi vai darītas citas lietas. Šobrīd pašvaldība nolēmusi, ka paļausies uz deputātu godaprātu.
Foto: Freepik
