Re:Skats: Latvijā būs Mātes piena banka

Tā vietā, lai bērna dzimšanas dienu pavadītu ar prieka asarām, tie vecāki, kuriem bērni dzimst priekšlaicīgi, saskaras ar stresu, neziņu un bailēm par savas atvases dzīvību. Vistiešāk tas ietekmē mammas, kuras stresa dēļ nevar savus bērnus barot ar krūti, jo piena vienkārši nav. Latvijā tiek veidota Mātes piena banka, kas ik gadu nepieciešama vidēji 150 mazuļiem.

Ogrēnietei Ancei Romānei dēls piedzima priekšlaicīgi - 33 nedēļā. Ance norāda, ka grūtniecības laiks bijis smags. Dienā, kad dēls dzima, viņa uz slimnīcu devās uzraugošās ginekoloģes vadīta. Bet toreiz gan vēl nenojauta, ka šī būs liktenīga diena. Ārsti bērniņam konstatēja paaugstinātu sirdsdarbību, kā rezultātā Ancei nekavējoties tika veikts ķeizargrieziens. “Puisīti pēc pāris stundām nostabilizēja, ieveda komā, lai varētu viņu pārvest uz Rīgu, un es pati paliku Ogrē. Man sanāca trīs dienas, ko es pavadīju viena pati bez viņa, un tas bija viens no sākumpunktiem, kad es sāku salūzt, jo es zvanīju uz Rīgu, man teica, ka stāvoklis ir kritisks, neko nevaram pateikt.”

Diemžēl ar šādu Ances aprakstīto bērna dzimšanas dienu, ko caurvij stress, neziņa un bailes par sava bērna dzīvību, saskaras teju visas mammas, kurām bērni dzimst priekšlaicīgi. Kā rezultātā daļai mammu stresa dēļ nav iespējas barot bērnu ar krūti, jo neveidojas mātes piens, kas ir tik svarīgs zīdaiņa veselībai. “Neviena sieviete negaida, ka bērniņš piedzims mēnesi vai divus mēnešus ātrāk. Un pirmais jau ir tas šoks, tu īsti nezini, kas ar tevi ir noticis, īsti pat neaizdomājies, vai tev ir piens vai nav, vai tev to vajag, jo ļoti, ļoti uztraucies par to savu bērniņu, kurš piedzimis ātrāk. Diezgan bieži sievietes, protams, jūtas vainīgas, viņām liekas, ka viņas ir izdarījušas kaut ko nepareizi, ka tas bērniņš ir piedzimis ātrāk, un te tā situācija ir tā, ka gribas darīt to visu, visu iespējamo. Un tas, ko aicina arī slimnīcās, parasti uzreiz to pieniņu atslaukt savu pirmpienu, kas ir ļoti, ļoti svarīgs tam jaundzimušajam zarnu traktam. Tas ir ļoti emocionāli smags periods. Gadās, ka sievietēm šī pieniņa nav vai nav pietiekami daudz, kad kaut kas tiek dots klāt,” stāsta Evita Žvagiņa-Jākobsone, Latvijas Zīdīšanas veicināšanas konsultantu asociācijas valdes locekle.

Šobrīd Latvijā tiek veidota pirmā Mātes piena banka, lai šādos gadījumos būtu iespēja priekšlaikus dzimušajiem mazuļiem to nodrošināt. Kā ReTV norāda Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa, par šādas bankas izveidi un nepieciešamību Latvijā tiek runāts jau gadus četrus. “Eiropā ir vairāk nekā 200 šādas mātes piena bankas, arī tepat kaimiņos - Lietuvā un Igaunijā. Latvija toreiz pirms trim gadiem bija vienīgā kopā ar Rumāniju, divas valstis Eiropas Savienībā, kurām nebija savas mātes piena bankas.

Šobrīd noslēgusies ziedojuma akcija bankas izveidei, kas atradīsies Bērnu klīniskā universitātes slimnīcas (BKUS) Neonatoloģijas klīnikā. Liene Dambiņa uzsver - šis plānots kā valsts pakalpojums. “Pilnīgi noteikti būs valsts mēroga pakalpojums, taču, ņemot vērā, ka tas ir absolūti jauns projekts un ļoti sarežģīts projekts, visdrīzāk, pirmajā gadā tā pieredze tiks iegūta Bērnu slimnīcā. Kāds ir šis process, cik būs atsaucīgas arī donores Latvijā - māmiņas, kuras būs gatavas ziedot savu pienu, lai pēc tam to varētu saņemt priekšlaikus dzimušie bērni, kuriem tas ir ļoti nepieciešams.”

“Ja mēs skatāmies uz Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem un kopumā uz pētījumiem, tad mēs zinām, ka vissvarīgākais ir mammas piens no mammas krūts. Pēc tam, ja ir kaut kāds iemesls, kāpēc māmiņa nevar pabarot ar savu pienu, ieteikums ir kādas mammas donora piens un pats, pats pēdējais ir maisījums,” saka Evita Žvagiņa-Jākobsone.

Pasaulē vidēji 10% no bērniem ir priekšlaicīgi dzimuši. “Priekšlaicīgās dzemdības sākas, ja bērniņš piedzimst 36 nedēļās. Tā patiesībā ir viena nedēļa līdz tam, lai viņš būtu laikā dzimis. Tie mazākie priekšlaikus dzimušie bērniņi būtu tad 22, 23 šīs grūtniecības nedēļas, kas ir veseli trīs mēnešus ātrāk,” skaidro Dace Sniedze, BKUS Neonataloģijas klīnikas vadītāja.

Dace Sniedze norāda, ka Latvijā priekšlaikus dzimušo bērnu skaits gan salīdzinājumā ar vidējo pasaules rādītāju esot mazāks - aptuveni 5%. “Tie bērniņi, uz kuriem mēs primāri mērķējam ar šo donoru pienu, tie ir zem kilograma 500 gramiem. Un tie varētu būt kādi 150 pa gadu, bet, protams, ka ne jau visiem vajadzēs. Tāpat mēs ņemam vērā, ka ne tikai priekšlaikus dzimušiem, bet arī tiem bērniņiem, kam varētu būt bijušas kādas ļoti nopietnas zarnu operācijas.”

“Protams, bija mammas, kurām pieniņš nāca aumaļām, un es domāju, ka šādas mammas par piemēru ļoti labprāt ziedotu savu pienu, arī man uz pašām beigām bija gana daudz piens, kuru jau varēja saldēt, un es būtu, ja būtu bijusi šāda iespēja, es būtu jau tanī laikā ziedojusi savu pienu, kas man ir palicis pāri no slaukšanas brīža. Un bija mammas, kas tiešām cēlās ik pēc trim stundām, ar asarām acīs mocījās un tos knapos gramus slauca ārā,” stāsta Ance Romāne, priekšlaikus dzimuša bērna mamma.

“Es domāju, ka tīri emocionāli šāda piena banka pilnīgi noteikti būtu ieguvums, jo tā sieviete zinātu, ka bērnam nedod maisījumu, bet ir piens no kādas citas sievietes. Mēs, protams, nevaram izslēgt arī to, ka, visticamāk, būs arī kāda sieviete, kurai šis nebūs pieņemami, tā arī var gadīties. Bet visbiežāk, strādājot ar sievietēm, es domāju, ka tas varētu tīri emocionāli būt daudz lielāks ieguvums,” pauž Evita Žvagiņa-Jākobsone.

 “Viņam bija jādzimst 2. oktobrī, bet viņš piedzima 26. jūnijā. Faktiski trīs mēnešus ātrāk. Ļoti, ļoti maziņš, viņš neelpoja, divus mēnešus mēs pavadījām intensīvajā,” tāds ir kādas citas mammas stāsts, kas parāda arī citas šķautnes, ar ko ik dienas saskaras ģimenes, kurās ir priekšlaikus dzimuši bērni. Antra norāda, lai ar pagauši astoņi gadi, vēl joprojām ir trauksme.

“Tas ir tikai sākums - tā slimnīca. Mēs pavadījām divus mēnešus, iznākot ārā, joprojām tā trauksmes sajūta ir milzīga. Ir jau pagājuši astoņi gadi, bet vēl joprojām ir tāda sajūta, kas noticis nesen, jo tās emocijas tiešām ārkārtīgi sakāpinātas, jo man bija tā, kad es atteicos braukt uz mājām bez tāda īpašā paklājiņu sensoriem, kas signalizē, ja bērns ir pārstājis elpot. Bet man visi mierināja, ka nu izlaiž no slimnīcas tādus bērnus, ko var izlaist, bet tā trauksmes sajūta bija ļoti ilgi pēc tam, un es modos naktī augšā un skatījos, vai bērns elpo,” stāsta Antra Purviņa, priekšlaikus dzimuša bērna mamma.

Ministriju gaiteņos vēl joprojām neatrisināts ir jautājums par pabalstu piešķiršanas kārtību, kas šobrīd vecākus, kuriem ir priekšlaikus dzimis bērns, nostāda neērtā situācijā. “Mums ir jāgaida tas brīdis, kad pienāk oficiālais dekrēta sākums. Tātad - tas ir, ja man bērniņš dzims divus, trīs mēnešus ātrāk, man ir jāgaida trīs mēneši, līdz man bērna naudu vispār sāk ieskaitīt. Tas ir ļoti nesakārtoti, šī sfēra. Es ļoti ceru, ka ar gadiem kādreiz kaut kas mainīsies, valstsvīri tomēr ieklausīsies,” norāda Ance Romāne.

Plānots, ka Mātes piena banka Latvijā tiks atklāta gada sākumā. Tas būs solis, lai nodrošinātu iespēju katram bērnam Latvijā saņemt mātes pienu, kas ir neaizstājams un tiek saukts arī par dzīvības dzērienu. 


Foto: Freepik

Projektu līdzfinansē NEPLP no sabiedriskā pasūtījuma līdzekļiem
#NEPLP2021