Re:Skats: Daugavpils lidosta: pašvaldības sapņi un valdību kļūdas

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas dažādākie Daugavpils mēri lolojuši cerību par otrās lielākās valsts pilsētas un visa Latgales reģiona ekonomikas dzinējspēka paātrināšanu, panākot, ka pie pilsētas atsāk dūkt lidmašīnu turbīnas. Šonedēļ valdības pārstāvis paziņojis teju vai par vēsturisku lēmumu - pašvaldības sapnī pamatīgi ieguldīs valsts finansējumu. Lai analizētu, kāpēc tagad, atskatījāmies pagātnē nākotni ļaujot pareģot politiķiem.

1993. gads. Krievijas armija atstāj Daugavpils lidostu. Lidostas atslēgas nodošana ieilgst, tad arī tiek pieļauta kļūda, ko tā laika Daugavpils pilsētas vadītājs vērtē kā pirmo un nozīmīgāko lidlauka attīstības vēsturē. “Krievu karaspēks izteica priekšlikumu: varat pārņemt attiecīgo lidostu, bet esiet tik mīļi un samaksājiet mums par infrastruktūru,” saka Valdis Lauskis, bijušais Daugavpils pagaidu valdes priekšsēdētājs (1991-1994).

Valdis Lauksis min, ka prasīti 19 miljoni rubļu; laikraksts “Diena” 1993. gadā martā raksta, ka nepieciešams viens miljards Krievijas rubļu. Tā laika pašvaldības politiķis vērtē, ka inflācija bija milzīga, Daugavpils varēja atļauties samaksāt, taču tas nenotika. Toreizējais aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis lidostu vēlējies paturēt atjaunotās valsts militārajiem spēkiem, nevis atstāt pašvaldībai, taču valdība nolēma, ka Krievijas militāristiem nemaksās. “Krievijas armija šo kļūdu no valdības puses izmantoja. Iespērās kā divi āži. Viens prasa naudu, otrs saka - nedosim. Tad krievu armija kaut kur gadu noturēja to lidostu, nenodeva Latvijas armijai. Visus kabeļus, visu izņēma ārā. Tā nebija laupīšana, tie nebija vietējie, kas to izdarīja. Tā bija armijas konkrēta darbība, izņēma visu, ko varēja, izraka visu, ko varēja, un aizgāja. Atstāja tikai betona skrejceļus,” saka Valdis Lauskis.

Izdemolētajā lidostā Valdis Lauskis vairs neredzēja potenciālu. Novērsās arī interesi izrādījušais kazahu investors, un pirmais sapnis par lidostu kā kravu eksportēšanas mezglu palika neizsapņots.

Drīz vien izrādījās, ka arī Latvijas armijai lidlauks īsti vairs nav vajadzīgs, teritoriju privatizēja. Apmēram desmit gadus to apsaimniekoja SIA “Latgales avio”. Lidotāji-amatieri ar Genādiju Čulenko priekšgalā centās atjaunot arī regulāros iekšzemes lidojumus, bet lielas intereses no vietējo puses nebija. Un, protams, trūka aprīkojuma. “Ziniet, es domāju, ka “Latgales Avio” pietrūka kapacitātes. Par saviem līdzekļiem viņi šo projektu nu nekādi nevarēs īstenot. Arī es simtprocentīgi nevaru pateikt, bet man likās, ka starp īpašniekiem arī sākās nesaskaņas, un mīļa miera labad viņi piedāvāja pašvaldībai izskatīt šo jautājumu,” skaidro Rita Strode, Daugavpils domes bijusī priekšsēdētāja (2003-2009).

Valdis Lauskis lēš, ka deviņdesmito gadu vidū lidostas privatizācija Genādijam Čulenko varētu būt izmaksājusi 45 tūkstošus latu. 2006. gadā Daugavpils dome no SIA “Latgales Avio” zemi, uz kuras atradās lidlauks, nopirka par vienu miljonu latu. “Tad tā cena mums nelikās ļoti dārga. Miljons latu tajā laikā, kad ekonomika gāja uz augšu, tas nebija dārgi. Mums arī bija nauda, pašvaldībā budžets toreiz ļoti labi pildījās. Tā kā sapratām, ka tas ir ilgtermiņa projekts, nolēmām ņemt kredītu,” skaidro Rita Strode.

Pašvaldība ņēma kredītu uz 15 gadiem, tātad - līdz 2021. gadam. Rita Strode skaidro, ka zemi iegādājušies, jo tāda bijusi vienošanās ar investoriem. “Ja tagad kāds teiks, ka tur Šlesers iedrošināja - viņu absolūti neinteresēja šis projekts! Absolūti. Un arī nebija šis projekts ierakstīts Nacionālajā plānā, bet mums bija investors. Viņi teica tā: “Ja jūs iegādāsieties zemi, ja jums izdosies sertificēt lidostu, tad mēs skatīsimies tālāk, ko darīt.” Mēs mājas uzdevumu izpildījām.”

Bet arī šim sapnim par lidostas attīstību nebija lemts piepildīties. “Viņi nenoslēdza šo līgumu, kaut gan viņi ieguldīja savu naudu šī lidlauka izpētē. Un.. kāpēc tas nenotika? Jo diemžēl tur iejaucās politika, pašvaldību vēlēšanas, 2009. gads,” stāsta Rita Strode.

Šobrīd dzīvojam laikā starp tikko notikušām apvienoto pašvaldību vēlēšanām un 14. Saeimas vēlēšanām, kuras notiks nākamgad. Vēl pavasarī lidostas attīstīšana bija viens no galvenajiem “Latgales partijas” un “Latvijas attīstībai” apvienotā saraksta un tā lokomotīvju Jāņa Lāčplēša un Igora Aleksejeva solījumiem. Vēlēšanās uzvarēja “Saskaņa” un Andreja Elksniņa vadītā dome lēma apturēt lidostas būvprojekta izstrādi. Pagājuši pieci mēneši, domes vairākums jau atkal par lidostas būvniecības projekta izstrādi mainīja domas. “Sēdāmies pie sarunu galda, atmetām visas spēles par koalīciju, opozīciju, pozīciju un tā tālāk, lai palūkotos un pilsētas attīstību un ko mēs varam darīt,” saka Igors Aleksejevs, Daugavpils domes deputāts (Latvijas Attīstībai/Latgales partija).

Andreja Elksniņa uzstādījums bijis - no pašvaldības budžeta tam finansējumu neatvēlēs. Igors Aleksejevs atgādina, ka jau 250 tūkstošus eiro tehniskā projekta izstrādei sagādāja valsts. Tagad nepieciešams jau vairāk nekā miljons eiro, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs to no valsts puses ir apsolījis.

Kad būvprojekta izstrāde atsāksies, kad tiks pabeigta, pagaidām gan netiek precizēts. Igors Aleksejevs gan uzsver, ka pārrunas veiktas arī ar Satiksmes ministriju. Tālis Linkaits vēl kā avioeksperts pirms desmit gadiem pauda atbalstu Daugavpils lidostas attīstībai, taču tagad viņš uzsver, ka ar lidostu vien nepietiks, viņš avotus finansējumam lidostas būvniecībai neredz.

Satiksmes ministrs skaidro, ka laiks, kad lidostu būvniecību gan veiksmīgi, bet vienlaikus arī daudzos gadījumos neveiksmīgi atbalstīja Eiropas Savienība, ir pagājis. Daugavpils lidostas attīstīšanu atbalsta arī Saeimas deputāti, bijušie ekonomikas ministri. Ar kādiem līdzekļiem, kad un kam konkrēti ieguldīt publisko finansējumu? “Jautājums, kāpēc valdība piešķirtu kaut kādus līdzekļus pašvaldībai, kuru vada “Saskaņas” mērs? Līdz ar to politikas te viennozīmīgi ir diezgan daudz, viss nav tik vienkārši. Bet pati par sevi lidosta ir labs projekts pilsētai, bet tikai tādā gadījumā, ja tas ies kopā ar citu projektu realizāciju, kuru mērķis ir padarīt Daugavpili par reģionālo rūpniecības un tūrisma centru. Ja tas nenotiek, tad tā būs tikai tukša lidosta,” norāda Vjačeslavs Dombrovskis, Saeimas deputāts (Republika), bijušais ekonomikas ministrs (2014).

“Vai valsts ir gatava ieguldīt kādā jaunā lidostā? Tam vajadzēs argumentus. Ja mēs skatāmies Liepājā, Liepājas lidosta pieder pašvaldībai. Kaut kas tur notiek, bet tā, ka tā būtu kļuvusi par lielu transporta mezglu, pašlaik to mēs neredzam. Ja tur ir kādi risinājumi kravu jomā, tad vēl varētu domāt, bet būtu jādzird argumenti, cik šāda lidosta izmaksās un kāds būs tās biznesa plāns. Šādi dati man nav zināmi šobrīd,” saka Arvils Ašeradens, Saeimas deputāts (Jaunā Vienotība), bijušais ekonomikas ministrs (2016-2019).

Ja pirms 15 gadiem ņemto kredītu viena miljona latu vērtībā tikko beidza maksāt daugavpilieši, tad vienu miljonu eiro tagad maksās visi Latvijas iedzīvotāji. Kā saka Valdis Lauskis: “Tagad parādījās jautājums, ka valdība grib vienu miljonu iedot, bet man joprojām paliek šis jautājums atvērts, ko es uzdodu visus šos gadus Daugavpils domē un tagad varu uzdot valdībai - pasakiet, ko jūs gribat ar šo darīt?”

1993. gadā Daugavpils lidostā gribēja nosēdināt pāvestu Jāni Pāvilu II, kas toreiz ieradās vizītē Latvijā, taču tas neizdevās, jo valdība nebija gatava atpirkt no krievu armijniekiem navigācijas iekārtas. 2021. gadā nav skaidrs, ko lidostā varētu sēdināt, taču valdība par to, lai būtu kur, ir gatava maksāt.


Foto: Freepik

Projektu līdzfinansē NEPLP no sabiedriskā pasūtījuma līdzekļiem
#NEPLP2021