Re:Skats: Autovadītāju soda punkti - nepubliskojami

Satversmes tiesa 15.novembrī pasludināja spriedumu, ar kuru par valsts pamatlikumam neatbilstošu atzina datu par autovadītāju soda punktu saņēmējiem publiskošanu. Ko šīs izmaiņas nozīmē soda punktu pelnītājiem un kādas izmaiņas satiksmes drošībā sagaidāmas pēc Satversmes tiesas sprieduma spēkā stāšanās?

Autovadītāju soda punktu sistēma tika ieviesta kā preventīva metode, lai atturētu no atkārtotas pārkāpumu izdarīšanas: jo vairāk punktu uzkrāts, jo sarežģītāk atgūt iespēju atkal būt par pilnvērtīgu autosatiksmes dalībnieku. Kā papildus motivējošs faktors pastāvēja arī iespēja informāciju par soda punktu saņēmējiem publiskot, taču Satiksmes ministrijas pārstāvis precizē – arī līdz šim šie dati nebija gluži vienkārši izlikti apskatei. “Šo informāciju varēja iegūt pasažieru pārvadātāji, taksometru firmu vadītāji. Viņiem bija iespēja izvērtēt, vai transportlīdzekļu vadītājiem var uzticēt pasažieru pārvadāšanu. Transportlīdzekļu vadītāji tādā veidā bija motivēti neizdarīt rupjus, sistemātiskus pārkāpumus, lai informācija nenonāku darba devēju rīcībā,” pauž Lauris Miķelsons, Satiksmes ministrijas pārstāvis.

Realitāte gan ir nedaudz citāda: tā kā autotransporta uzņēmumiem ir grūti atrast cilvēkus, kas gribētu darīt nogurdinošo šofera darbu, arī liels soda punktu skaits šodien vairs nav šķērslis, lai kļūtu par, piemēram, taksometra vai pasažieru autobusa vadītāju. To satiksmes psiholoģei Zinaīdai Braunai atklājuši tie, kuri obligātā kārtā nāk pie viņas uz nodarbībām, jo uzkrāti astoņi soda punkti. “Teica, ka viņus ņem [darbā] neatkarīgi no tā - pat ar kritisku punktu skaitu. Viņi pasaka, ka viņiem ir kritisks punktu skaits, darba devējs vienalga viņus ņem,” pauž Zinaīda Brauna, satiksmes psiholoģe.

Likuma sadaļu par iespēju personas informāciju par uzskaitītajiem pārkāpumiem sniegt citiem cilvēkiem Satversmes tiesā apstrīdēja kāds soda punktu saņēmējs.

Izvērtējot Eiropas Savienības likumus un tiesu praksi, Satversmes tiesa nosprieda, ka prasība ir apmierināma. Spriedums stājies spēkā, atceļot attiecīgo likuma daļu. Teorētiski varētu būt pamats, lai kāds, kura tiesības šī norma bija aizskārusi, vērstos tiesā. Lai gūtu aptuvenu priekšstatu par šādu iespējamību, satiksmes psiholoģe Zinaīda Brauna pēc ReTV lūguma savu klientu vidū veica ātru aptauju, cik svarīga šī datu publiskošanas iespēja viņiem šķitusi. “Šajā kontekstā es uzdevu šo jautājumu. Neviens nezināja, ka tāda informācija ir pieejama. Tad es arī pajautāju, vai viņiem tas ir svarīgi, vai vispār kaut kādas emocijas rodas. Lielākā daļa bija pārsteigti, ka informācija ir publiski pieejama; viņi teica - vai tad tas nav pretrunā ar datu konfidencialitāti. Bet 70% - teica, ka braukšanas ziņā viņiem tas neko nemainītu - pārkāpumu daudzumu vai tml.”

Soda punktu sistēma tikmēr turpina darboties. Pa soda punktam gadās vai katram braucējam, tomēr Valsts policijas pētījuma ietvaros pirms dažiem gadiem apzināti gandrīz 600 braucēji, kuri divreiz gadā būtiski pārsnieguši atļauto braukšanas ātrumu, tas ir, par vismaz 31 kilometru stundā. “Konstatējām, ka šiem cilvēkiem ir arī citi pārkāpumi, kas liecina par to, ka viņi diezgan bezatbildīgi un nihilistiski attiecas pret vispārpieņemtajām normām un ceļu satiksmes noteikumiem. Starp pārkāpumiem figurē braukšana vispār bez tiesībām – tie ir gados jauni autovadītāji, kuri vispār nedrīkst pārvietoties, bet viņi brauc; viņi nepiesprādzējas, viņi lieto mobilo telefonu. Ir skaidrs, ka tiem cilvēkiem nav svarīgi, ko viņi dara. Viņus neuztrauc pašu drošība un arī apkārtējo drošība,” skaidro Olga Podžuna, Valsts policijas Prevencijas nodaļas vecākā inspektore.

Šogad tā pati gandrīz sešsimt visbezatbildīgāko braucēju grupa pētīta no jauna. “Secinājām, ka diemžēl nedaudz vairāk kā puse turpina pārkāpt. Turpina pārkāpt ātrumu un arī citus ceļu satiksmes noteikumus. Tas nozīmē, ka tā ir konkrēta cilvēku grupa, kura… Es negribētu teikt – nav labojama, bet kuru ļoti grūti ietekmēt un iespaidot,” stāsta Olga Podžuna.

Kaut gan šķiet, ka uz šiem cilvēkiem nedarbojas ne risks zaudēt tiesības, ne lielāki sodi, Valsts policija nenolaiž rokas un rīko informatīvas kampaņas ,– ja neizdodas motivēt pašus soda punktu pelnītājus, cenšas apelēt pie viņu līdzcilvēku apziņas.

Arī nodarbībām pie psiholoģes ir zināms efekts.  “Man ir trīs reizes bijusi pieredze, ka atgriežas [tie paši klienti]. Ir tāda situācija, un visi trīs puiši ir teikuši, ka tas efekts ir bijis. Bet kaut kādā brīdī vai nu emocionāli kaut kādi pārdzīvojumi ir bijuši, bet ļoti īsā brīdī atkal savāc tos [astoņus] soda punktus ar diviem pārkāpumiem. Man ir pat bijis viens klients, kurš speciāli sameklēja manu telefona numuru, piezvanīja un teica: “Es jūtu, ka ir pagājis gads, un efektivitāte mazinās.”,” stāsta Zinaīda Brauna.

Savukārt Satiksmes ministrija pārstāvis Lauris Miķelsons sola, ka nākotnē būšot arī jaunas prevencijas metodes. “Viens no virzieniem ir šoferīšu visaptveroša kontrole. Plašāk tiks izmantotas arī dažādas intelektuālās sistēmas, dažādas viedās tehnoloģijas, teiksim, sarkano gaismu kameras, tajā skaitā ātruma kameras, radarus. Tiks nodrošināta arī satiksmes dalībnieku zināšanu līmeņa paaugstināšana.”

Satiksmes ministrijas pārstāvja ieskatā pati iedarbīgākā metode pret atkārtotu satiksmes noteikumu pārkāpumu izdarīšanu gan esot soda neizbēgamības izjūta. 


Foto: Freepik

Projektu līdzfinansē NEPLP no sabiedriskā pasūtījuma līdzekļiem
#NEPLP2021