Rancāns: ārkārtējā situācija jāpagarina, lai varētu turpināt patruļas un atturēšanas pasākumus

Ārkārtējā situācija Latvijas-Baltkrievijas pierobežā būs jāpagarina. Tā pēc divu dienu viesošanās Daugavpils un Krāslavas pusē vērtē Saeimas deputāti. Vietējās pašvaldības ārkārtējās situācijas pagarināšanai piekrīt, taču vērš uzmanību atsevišķām neatrisinātām juridiskām niansēm, iespējamo drošības iestāžu klātbūtnes samazināšanos un kaitējumu, ko pagaidu žogs nodara dzīvniekiem.

Ārkārtējā situācija Daugavpilī, Augšdaugavas, Krāslavas un Ludzas novados ilgst vairāk nekā piecus mēnešu. Lietuvā pagājušonedēļ ārkārtējā situācija gar Baltkrievijas robežu atcelta. Realitāte uz Latvijas-Baltkrievijas robežas to neļauj, secina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti. “Valsts robežsardzes vadība un arī ministrijas vadība uzskata, ka ārkārtējā situācija ir vēl jāpagarina,” norāda Mārtiņš Šteins, Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs (Attīstībai/Par).

“Lietuvai daudz lielākā mērā ir gatava šī te cietā infrastruktūra, žogs, kas palīdz atturēt šī personas. Mums šī ārkārtējā situācija jāpagarina, lai varētu turpināt patruļas un atturēšanas pasākumus,” saka Juris Rancāns, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas komisijas vadītājs (JKP).

Bez pašas robeža apsekošanas deputāti šodien vairākas stundas pavadīja sarunās ar novadu pašvaldību vadītājiem. Šomēnes jau vēstījām, ka ar infrastruktūru, skolas internāta nodošanu patvēruma meklētāju centra filiālei, palīdzējusi Alūksnes pašvaldība, taču tā nav vienīgā, kas nodevusi savu kādu savu ēku valsts struktūrām. “Piemēram, Krāslava ir piešķīrusi savas telpas bez atlīdzības lietošanā. Tas, ko pašvaldība identificē kā risinājumus problēmjautājumu, tie ir daži atsevišķi regulējuma momenti attiecībā uz šajos objektos ieguldāmo naudu, lai to pielāgotu, pieņemsim, spēka struktūru vajadzībām, tai skaitā rēķinu apmaksas,” saka Juris Rancāns.

ReTV kļuvis zināms, ka spēku struktūrām nodotas kultūras nama telpas Piedrujā. “Protams, jautājums, ko, kā man šodien nav pilnvaru to atklāt, bet mēs to visu saprotam. Jautājums par telpām un to tālāku izmantošanu šodien tika skarts. Mums ir svarīgi, kā tas noregulēsies, lai nebūtu kādu problēmu, piemēram, ar Valsts kontroli,” saka Gunārs Upenieks, Krāslavas novada domes priekšsēdētājs (ZZS). 

Vēl pašvaldību pārstāvji pauda bažas par to, kādu postu pagaidu žogs nodara dzīvniekiem. “Operatīvā vadības grupā esam veltījuši laiku, lai risinātu šos dzīvnieku jautājumus uz robežas. Mums ir bijušas gana garas diskusijas par meža sururu apdraudējumu. Tur problēmu pietiek,” norāda Mārtiņš Šteins.

Bažas rada arī iespējamās reformas policijā. Vietvarās uzsver, ka pierobežā nevar atļauties samazināt ne medicīnas iestāžu, ne policistu skaitu.