Saimniecība Līveni nodēvēta Raimonda Indrāna mātes uzvārdā, jau kopš 90. gadu sākuma tajā nodarbojas ar dārzkopību. Tiesa - pa vidu bijis krietns pārtraukums, taču kopš 2016. gada Raimonds ar dēlu Kristiānu atgriezušies pie šīs nozares. “Izvēlējāmies kādas 10 kultūras. Tie vairāk vai mazāk ir retie pārtikas augi. Tai skaitā plūškoks. Vēl ir pīlādzis un irbene, cidonija un sausserdis, citronliāna un tādas kultūras. 2017. gadā  gadā mēs sākām stādīt dārzus, piestādījām pirmos 100 garatnaj šķirnes pīlādžus, tad 18. gadā iestādījām visu to, ko tur bijām saaudzējuši. Respektīvi, kopā pirmais stādījums bija pusotrs hektārs,” stāsta Raimonds Indrāns.

Šobrīd jāapsaimnieko jau 3,5 hektāri, no kuriem lielu daļu aizņem plūškoki. Raimonds atceras - beidzot nodarboties ar zirgkopību, atbrīvojušies vairāki hektāri zemes un nācies domāt, ko ar to iesākt. “Šeit man padomdevējs bija Aigars Ruņģis. Viņš jau tolaik taisīja frišu no ārzemēs pirkta plūškoka ekstrakta. Viņš teica - varbūt tu vari Latvijā izaudzēt. Tad es domāju, ka jāpamēģina. Ievācām tik daudz informāciju, ka zinātnieki teica - šaipus Daugavas plūškoku audzēt nevar - te ir par aukstu. Ja zinātnieki saka, ka nevar, tad tieši vajag pamēģināt!”

Sava taisnība gan zinātniekiem bijusi, jo liela daļa rietumu šķirnes pie mums tomēr nosalst, savukārt Latvijas šķirnes nav tik ražīgas, tiesa - tas neattur kopā ar dēlu saimniecībā saimnieko. “LIVO dzērieni aizsākās baigi vienkārši - tētis izaudzēja dārzu, tad kaut kas ir jādara. Tā arī mēs sākām lēnā garā eksperimentēt, nonācām pie pāris lietām, kas sāka arī citiem patikt,” stāsta Kristiāns Indrāns.

Kristiāns piebilst - galvenais dzērienu uzstādījums esot, ka tiem jābūt garšīgiem un veselīgiem. “Plūškoka sula nevienam negaršo. Tā ir neizteiksmīga, ja tā var teikt - ne pārāk salda, ne pārāk skāba, nedaudz salkana, ar vieglu karamelīgumu. Lai to padarītu cilvēkiem patīkamāku, mēs pagatavojām karsto dzērienu, kas ir radīts veselībai.”

LIVO vēl aizvien meklē savu ceļu, taču plāni jau ir skaidri. Piemēram, ir atrasti dažādi garšaugi, ar kuriem veidot jau jaunas garšas.  “Plāni pagaidām ir pavisam vienkārši - sagaidīt, lai dārzs ieskrienas,  sākt kārtīgi ražot. Līdz ar to arī veidot garšas, ar kurām varētu strādāt un kuras varētu pielietot limonādēs vai citos sīrupos, lai taisītu tādu foršu, bezalkoholisku, veselīgu dzērienu. Tad mēģināšu lēnām aptvert Latvijas tirgu,”  stāsta Kristiāns.

Kopā ar ģimeni un draugiem plūškoku ziedēšanas laikā saimniecībā ieviesusies arī tradīcija svinēt Plūškoku dienu. Tad tiek degustētas visdažādākās receptes, atklājot jaunas garšas.