Latvijā turpina izplatīties putnu gripa. Saslimšanas gadījumi līdz šim konstatēti jau septiņās vietās, tostarp arī Jēkabpilī esošajā Radžu ūdenskrātuvē. Saistībā ar slimības izplatību iedzīvotājiem noteikti dažādi aizliegumi.
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāvis devās apskatīt beigtu putnu Daugavas krastā Jēkabpilī, par kuru ziņoja kāda iedzīvotāja. Ņemot vērā, ka pilsētā jau konstatēti putnu gripas gadījumi Radžu ūdenskrātuvē, pastāv iespēja, ka arī Daugavā atrastajai lielajai gaurai – pīļu dzimtas ūdensputnam varētu būt putnu gripa. To gan noteiks laboratoriskie izmeklējumi.
Pirmie mirušie putni Jēkabpilī tika atrasti Radžu ūdenskrātuvē. Vairāk nekā 100 lielajiem ķīriem konstatēta putnu gripa, kas ir lipīga, bīstama infekcijas slimība, kam raksturīga augsta putnu mirstība.
Kā norāda PVD Austrumzemgales pārvaldes vadītāja vietnieks Gunārs Rubins: “ Putnu gripa izplatās ganāmpulkā ļoti strauji, ja iekļūst. To, ko mēs tagad redzam Radžos ar ķīriem, tur ir daudz nobeigušos putnu. Pamatā no 60 līdz 100 procentiem ir letalitāte. Inkubācijas periods ir līdz nedēļai, vīruss fekālijās var dzīvot līdz trim, četrām dienām. Slimais putns vīrusu var izdalīt līdz mēnesim. / Līdz ar to Jēkabpils teritorijā uz katru lielo ķīri ir jāskatās kā uz slimu.”
Putnu gripas pārnēsātāji ir gājputni, daudziem no tiem slimība norit bez simptomiem. Arī par Radžu ūdenskrātuves ķīriem ticamākā versija ir, ka viņi inficējušies no gājputniem. Lielākais saslimšanas risks ir mājputniem, tāpēc īpaši stingri piesardzības pasākumi ir jāievēro mājputnu turētājiem. Līdz pat maija beigām mājputni ir jātur, jābaro un jādzirdina slēgtās telpās vai teritorijā, ko norobežo žogs vai siets un ko nosedz ūdensnecaurlaidīgs jumts. Aizliegts barošanai un dzirdināšanai izmantot virszemes ūdenstilpēs iegūtu ūdeni.
Lai novērstu putnu gripas izplatību un saslimšanu cilvēku un mājdzīvnieku vidū, Radžu ūdenskrātuvē ir noteikts aizliegums peldēties, makšķerēt un izmantot peldlīdzekļus, kā arī tuvoties salām, kur mitinās ķīru kolonijas. Jēkabpils novada pašvaldības policija regulāri veic teritorijas apsekošanu un brīdina iedzīvotājus, kuri šos noteikumus pārkāpj. Tāpat jāievēro citi drošības pasākumi.
Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (“Latvijas Zaļā partija”) stāsta: “Izsludināts brīdinājums iedzīvotājiem netuvoties, ja tādi putni tur guļ zemē. Uzmanīgi ar saviem mājdzīvniekiem pastaigāties pa šo teritoriju nevajadzētu, tāpat ir ļoti svarīgi, redzot ka kāds putns, kas visvairāk ir kaijas, ja viņas apdullušas un staigā pa pilsētu, viņas nevajadzētu ņemt un mēģināt mājās ārstēt, tas nav iespējams. Šī gripa cilvēkam tiešā saskarē viņa varētu būt arī bīstama.”
Slimību profilakses un kontroles centrā skaidro, ka cilvēks ar putnu gripu var inficēties ne tikai, esot kontaktā ar slimiem vai beigtiem putniem. Vīrusu var dabūt arī no mājdzīvnieka, jo slimību var pārnēsāt arī suņi un kaķi, kas bijuši saskarē ar slimajiem vai mirušajiem putniem, tāpat cilvēks var saslimt, saskaroties ar infekcijas skartām virsmām.
SPKC epidemioloģe Viktorija Leitēna telefonsarunā skaidro: “Inficētie putni izdala vīrusu gan ar siekalām, gan ar izkārnījumiem, gan ar gļotām. Ja mēs runājam par peldēšanos, mēs neiesakām peldēt tajās peldvietās, it īpaši ja ūdens ir stāvošs. Ja tur tie beigti putni ir atrasti, ar fekālijām viņi šo ūdeni var arī... var būt vīruss iekšā šajā ūdenī.”
Ņemot vērā slimības izplatību, iedzīvotājiem ir svarīgi ne tikai ievērot visus drošības pasākumus, bet arī ziņot par ikvienu pamanītu beigtu savvaļas putnu. Jāziņo pēc iespējas ātrāk, zvanot uz Pārtikas un veterinārā dienesta tālruņa numuru 67 027 402 vai informējot tuvāko dienesta pārvaldi.
