“Pulkā eimu, pulkā teku” - Cesvainē

Cesvainiešiem un pilsētas viesiem aizvadītās brīvdienas iezīmējās folkloras zīmē, uzņemot skanīgi latviskā festivāla “Pulkā eimu, pulkā teku” dalībniekus. Festivāla mērķis ir saglabāt, apgūt, pārmantot un popularizēt Latvijas novadu vietējo tradīciju daudzveidību, vienlaikus dodot iespēju bērniem un jauniešiem piedzīvot kopā būšanas prieku dziesmā, muzicēšanā, dejā un stāstu stāstīšanā.

Divas dziesmu, deju un latviskās dzīvesziņas piepildītas dienas, kas bērnos vairo nacionālo pašapziņu un piederību savai tautai – tā raksturojams bērnu un jauniešu folkloras kopu festivāls “Pulkā eimu, pulkā teku”. Svētkos, kas šogad notiek jau 39 reizi, piedalījās septiņdesmit viens kolektīvs. Ik gadu festivāls tiek veltīts kādai konkrētai tēmai, kuru dalībnieki pēta vietējo tradīciju kontekstā. Šī gada tēma - “Amati, amatnieku meistarstiķi un niķi”.

Kā ReTV stāsta pasākuma mākslinieciskā vadītāja, folkloras projektu koordinatore Māra Mellēna: “Mēs esam tik bagāti, cik pieliekam savu radošumu, bet tradīcijas spēks ir tajā , ka tā iedod orientieri. Tā, šajā ļoti mainīgajā , ļoti kaprīzajā laikmetā iedod stabilitāti, iedod orientierus un tad, kad mēs nākam no ļoti dažādām tradīcijām, tad mēs meklējam gan kopīgo, gan atšķirīgo un līdz ar to mums veidojas ļoti bagāta kultūrtelpa.”

Dalībnieki mācību gada garumā ir mācījušies dziesmas, dejas un rotaļas, iepazinuši savas apkārtnes amatniekus, amatu simboliku dainās, ticējumos un citos folkloras materiālos. Tad nu festivāls dod iespēju dalīties apgūtajā pieredzē, līdz ar to svētku programma iekļauj ļoti daudzveidīgas kopsadarbības formas, tostarp gājienu, interaktīvas darbnīcas, muzicēšanu, rotaļas, spēles, dejas, koncertus, priekšnesumus pie Cesvaines pils un pilī, pils parkā, Kultūras namā un ābeļdārzā.

Māra Mellēna vēl piebilst: “Tas ir festivāls, kurš izzina vietējās tradīcijas , kur katrs ir unikāls ar savu pienesumu, katrs ir priecīgs par to, kas viņam ir. Gribētu, lai katrā latviešu ģimenē, katrā Latvijas iedzīvotāja ģimenē būtu vecāki un bērni , kuriem mantojuma iedzīvināšana kļūst par ikdienu.”