Neskatoties uz nepārtrauktiem brīdinājumiem un aicinājumiem uzmanīties no krāpniekiem, Valsts policija joprojām saņem iesniegumus par izkrāptiem finanšu līdzekļiem. Pēdējā laikā uzskatāmi ir parādījusies shēma, kad krāpnieki zvana iedzīvotājiem un uzdodas par banku darbiniekiem. Krāpnieki telefonsarunas laikā informē par it kā aizdomīgām darbībām personas bankas kontā, pieprasa nekavējoties sadarboties un nosaukt personīga rakstura informāciju, piemēram, bankas kartes numuru, kodu, kas atrodas bankas kartes aizmugurē un līdzīgi. ReTV publicē krāpnieka vienu telefona sarunu ar potenciālo upuri.
Pirmkārt jau, krāpnieki runā ļoti ātri, lai potenciālais upuris nespētu orientēties un ātri reaģēt. “Tā, tagad pārbaudīsim informāciju, kas parādās mūsu sistēmā tajā skaitā, ņemot vērā jūsu sacīto. Sakiet, kādu banku pakalpojumus izmantojat.”
Tad seko atspēkojums un pārliecināšana, ka zvanītājs nav nekāds krāpnieks. “Lieliski, es kā cilvēks saprotu jūsu šaubas, jo tiešām pēdējā laikā krāpnieku aktivitāte ir palielinājusies, bet, kas atšķir bankas īsto darbinieku no krāpnieka – tas, ka krāpnieki no prasīs slepenu informāciju. Pases datus, jebkādus citus datus, kas var kalpot maksājumu apstiprināšanai. Es nekādus datus neprasu, esmu ar jums sazinājies, lai palīdzētu, nevis kaitētu.”
Tālāk seko agresīvs psiholoģisks spiediens. “Krāpniekiem jau ir pieeja jūsu kontiem, šī piekļuve ir jāierobežo. Es uzdošu kontroljautājumus, pēc tam mēs varēsim šīs darbības atcelt. Sakiet, lūdzu, vai jums ir viens vai vairāki “Swedbank” konti? Es vēlreiz atkārtoju – es vienkārši pārbaudu jūsu teikto informāciju, lai izvairītos no nesakritībām, jo krāpnieki ir ieguvuši pieeju internetbankai. Cik jums ir konti “Swedbankā”?”
Pēc ieraksta noprotams, ka potenciālais klients šaubās, vēlas pārbaudīt zvanītāja identitāti. To krāpnieks nevēlas, sākas dažādi argumenti. Un runas veids joprojām ir ļoti ātrs. “Mums ir vienpusēja sakaru līnija. Es ar jums sazinājos no bankas centrālā drošības dienesta, nevis no bankas filiāles. Ar mums ir iespējami tikai vienpusēji sakari. Respektīvi, klienti ar mums sazināties nevar. Ne pa “karstajām līnijām”, ne arī pa jebkādu citu tālruņa numuru. Tātad, tā kā mēs ar jums sazinājāmies, pārskaitījumu neesat apstiprinājis un to nepieciešams atcelt. Vienkārši, lai krāpniekiem vairs nebūtu pieeja kontiem un lai atceltu visas darbības, jūs nezaudētu naudu.”
Lai panāktu uzticību, krāpnieks daudzas reizes atkārto, ka nekāda slepena informācija netiekot prasīta. “Es atkārtoju – nekādu slepenu informāciju neprasu. Es prasu publiski pieejamu informāciju, kurā nav nekā slepena. Sakiet, lūdzu, jūs “WhatsApp” lietotni izmantojat? Lieta tāda, ka “WhatsApp” izmanto drošu sakaru līniju. Respektīvi, tiek izmantota abpusēja datu šifrēšana. Mums tas ir nepieciešams, lai neviens mūsu sarunu nenoklausītos un lai mēs būtu droši, ka neviens nespēj šai sarunu līnijai piekļūt. Ja es jums tagad piezvanīšu uz “WhatsApp”, vai varēsiet pacelt klausuli? Jums ir interneta pieslēgums?”
No policijas nosūtītā ieraksta noprotams, ka krāpnieka upuris tomēr īsti neuzticas; turpinās agresīva saruna un draudi. “Šobrīd ar jūsu kontiem notiek krāpnieciskas darbības, kas ir notikušas jau vairākkārt. Ja tagad vērsīsieties bankas filiālē vai policijā, pārtrauksiet ar mums komunicēt, tad banka noņem no sevis atbildību par zaudēto naudu. Es vēlreiz atkārtoju, es jums nevarēšu pārzvanīt. Ja mēs pārtrauksim tagad sarunu, tad tas tiks uzskatīts kā atteikums sadarboties ar bankas drošības dienestu, pats būsiet par visu atbildīgs. Tā kā atsakāties sniegt prasīto informāciju, esmu spiests reģistrēt to kā atteikumu sadarboties ar bankas drošības dienestu. Un pēc sarunas beigām banka vairs nebūs atbildīga par jūsu zaudējumiem.”
Tās ir policijas ieraksta beigas, taču zināms, ka šādā veidā - ātri runājot, agresīvi draudot -, krāpnieki lūdz informāciju par ID kartēm, par interneta bankas pieslēguma parolēm. Un diemžēl Latvijā pēdējā laikā daudzi cilvēki tiešām notic, sniedz informāciju un zaudē tūkstošiem eiro.
