Pēdējā laikā ir dzirdēts, ka latvieši dodas uz siltākām zemēm pārziemot ziemu. Viens no tādiem ir arī Arvīds Barānovs, kurš uz Portugāli līdzi paņēma motociklu.
“Moci atvedu ar pārvadājumu firmu no Latvijas. Tas nav izdevīgi dažu nedēļu dēļ. Ja uz sešiem mēnešiem, tad ir izdevīgāk. Savs mocis ir savs mocis. Te, protams, var arī izīrēt, bet tas nebūtu lēts prieks uz ilgtermiņu,” norāda Arvīds Barānovs, kas brauc ar motociklu pa Portugāli.
Arvīds ar motociklu Yamaha Tenere 700 nobrauca 1500 kilometrus. Motocikls ir Adventure jeb piedzīvojumu motocikls, ar kuru ir ērti pārvietoties gan pa asfaltu, gan grants segumu. “Vidējā svara. Tas nav lielais, bet arī nav vieglais. Patīk, ka varu nobraukt garu gabalu, ja vajag pa šoseju, pēc tam piebraukt pie meža takas, izbraukt to taku, nobraukt lejā un tālāk braukt pa pilsētu. Darīt visu, nevis kaut ko vienu ļoti labu.”
Maršrutu, pa kurieni un kā braukt, protams, ka var pats izdomāt, pētot dažādas kartes, bet var arī braukt pa jau sagatavotiem maršrutiem. Arvīds Barānovs: “Eiropā ir zināms tāds Trans Europe Trail jeb TET. Tas ir tāds maršruts, kas ved cauri visām valstīm, arī Latvijā ir TET posms. Ir iespēja izceļot valsti pa grants, offroad ceļiem, apskatīties valsti, nevis tikai pa šoseju. Uz Portugāli man bija doma izbraukt daļu no šī TET maršrutu pa kalniem. Visu noteikti nē, jo Portugāle ir liela. Ziemeļos, it sevišķi šobrīd ziemā, tie apstākļi sāk palikt diezgan nepatīkami kalnos, jo ir auksti un lietains. Es mērķēju tikai dienvidu loku – ne augstāk pa Lisabonu. Izbraukt caur kalniem un atpakaļ gar piekrasti, meklējot mazos celiņus, uztaisīt apli, atpakaļ nedēļas ietvaros. Puse man jau bija uzzīmēta, otra puse bija tāda improvizācija ar topogrāfiskajām kartēm – vairāk tāds explorings.”
Dzīvošana bija miksēta. Daļu pavadīja zem klajas debess, kur ir skaists skats, un daļu viesnīcās, kas šobrīd ir pa ļoti draudzīgām cenām. Arvīds Barānovs: “No sērijas 27 eiro par nakti vai 35 eiro, kur iekļautas brokastis. Par tādu naudu var arī palikt, nodušoties. Braucot pa TET maršrutu, dienas beigās esi mazliet saņurcīts, jo sanāk pavingrot, ir ko darīt, esi mazliet nošmulējies, iesvīdis. Forši, ka ir tā duša. Būsim reāli, te legāli nevar palikt dabā kā Skandināvijā. Telti pēc likuma tu nedrīksti uzstādīt – Wild kempings nav atļauts. Tas sakņojas viņiem, ka vasarā ir daudz cilvēku, un negribētu, lai pludmales būtu pilnas ar teltīm. Ja brauc un neliec telti tūristīgākajā vietā, bet kalnos nolien, kur ir daudz taku, atrodi divus kokus un iekar hamoku. Tāpēc hamokas ir ļoti pateicīgas. Nav jāmeklē plakana virsma, bet atrodi divus kokus, pat krūmos vari pārgulēt. Tad nav problēmu. Nevajag taisīt ugunskurus, nevajag piemēslot. Tad viss būs labi. Neviens neskries un sodus neliks virsū.”
Portugāles segums no Latvijas atšķiras ļoti. Tur ir māli, akmeņi un, protams, arī lielāks relijefs. Arvīds saka – Latvijā uztrenēt to nevar. “Braukšana pa akmeņiem prasa savu tehniku. It sevišķi, kas skaitās Dienvidu galā. Tur nav kalni, bet tādi pauguri. Tajos visos ir takas, diezgan stāvas takas. Vienā netiku augšā. Kad pie tās piebrauc, izskatās, ka tur nav iespējams uzbraukt, bet tad vienkārši dod ručkā – pilnu gāzi. Tu nedrīksti atlaisties nevienā brīdī. Kā tu atlaidies vai noslāpsti, tad kalna vidū paliec. Man arī vienā vietā tā sanāca. Tad ir ļoti sarežģīti tikt lejā, jo esi 30 grādu stāvumā, mocis slīd atpakaļ. Met uz sānu, griez uz zemes riņķī un mēģini kaut kā tikt laukā. Rēķinoties, ka es viens braucu, nevarēju atļauties tik ļoti trakot, jo jāsaprot, ka man pašam būs jādabū laukā.”
Kad pirmais šāda vieda ceļojums Arvīdam ir pievarēts, tagad āķis lūpā – domās ir jau nakamājā ceļojumā. Kā viņš min, nākamis brauciens varētu būt pa Maroku.
