Latvijas Krievu savienība (LKS) izveidota 2014. gadā, kad šādi pārdēvēja partiju “Par cilvēku tiesībām vienotā Latvijā”. Šīs partijas zināmākie līderi ir Latvijas pārstāve Eiroparlamentā Tatjana Ždanoka, kā partijas līdzpriekšēdētājs - Mitroslavs Mitrofanovs. Partija, kā jau ierasts, vēlas divkopienu sabiedrību Latvijā un krievu valodas stiprināšanu. Jāatzīst, ka šobrīd Saeimas komisijās tiek skatīts jautājums šī politiskā spēka izbeigšanu, bet tas neattiecas uz šī gada vēlēšanām, jo arī lēmums vēl nav pieņemts.
Tikmēr politologs Filips Rajevskis saka - LKS ir partija, kas konsekventi nemainās, šī brīža ģeopolitiskajos apstākļos viņiem tas nāk par labu. “Tie, kas līdz šim negribēja par viņiem balsot, bet bija prokrieviski noskaņoti, tagad redz savu “bākuguni”. Pēc “Saskaņas” monopola sabrukšanas viņi varētu pretendēt uz daļu krievvalodīgo vēlētāju balsīm.”
Rajevksis uzskata, ka pašreizējie politisko partiju reitingi neatspoguļo patieso ainu, cik daudzi iedzīvotāji vēlēšanās balsotu par LKS, jo ne visi ir gatavi atzīt, ka savu balsi atdos tieši par šo politisko partiju. Tomēr LKS ir izredzes piesaistīt daļu partijas “Saskaņa” kādreizējo vēlētāju. Rajevskis: “Partijas “Saskaņa” monopola laikā LKS bija “izgriezti no krievvalodīgiem medijiem”, līdz ar to viņi ir uzbūvējuši alternatīvus komunikāciju kanālus saviem vēlētājiem. Neskatoties uz visu, viņi vēlēšanās startē un Eiroparlamentā iegūst labus rezultātus, tagad Rīgas domē ir ieguvuši labus rezultātus. Nav tā, ka viņi būtu mirusi partija. Ar saviem alternatīvajiem komunikācijas kanāliem mēs pat neredzam viņu kampaņu, kā viņi strādā ar saviem vēlētājiem.
Rajevskis tomēr visai piesardzīgi vērtē LKS izredzes vēlēšanās apsteigt partiju “Saskaņa”. Šobrīd par vēlētājiem šajā segmentā ir visai sīva konkurence. “Tā melīgā krievu propoganda dzina vēlētājus LKS apskāvienos. Es domāju, tā kā tā ir izslēgta šobrīd, tad pieaugums nebūs tik liels un otra lieta - atšķirībā no partijas “Stabiltātei!” -, viņi koncentrējas uz gados vecāku vēlētāju, viņiem vēlētājsizmirst.”
LKS iespēja iekļūt 14. Saeimas sastāvā būs ļoti tieši atkarīga no vēlētāju līdzdalības rudenī gaidāmajās vēlēšanās, norāda Filips Rajevskis. “Viņiem nav tik liels procents, lai stabili būtu Saeimā. Pie normālas iedzīvotāju līdzdalības vēlēšanās viņiem izredzes ir zemas. Ja līdzdalība vēlēšanās būs zema - ap 30% -, tad viņi ir parlamanetā.”
