13. kārtas numurs gaidāmajās Saeimas vēlēšanās ir Konservatīvajiem. Kādas ir šī politiskā spēka izredzes iegūt vietu parlamentā?
2014. gadā ar tagadējo tieslietu ministru Jāni Bordānu priekšgalā tika nodibināta Jaunā Konservatīvā partija (JKP). Tajā pašā gadā tā piedalījās 12. Saeimas vēlēšanās, taču neieguva pat vienu procentu vēlētāju balsu un parlamentā neiekļuva.
Pavisam cita aina pavērās pēc 13. Saeimas vēlēšanām, kurās JKP startēja ar “Rīcības plānu – 500!”, solot līdz 500 eiro pacelt minimālo algu un neapliekamo minimumu, kā arī bijušo KNAB darbinieku Jutas Strīķes (1970-2020) un Jura Juraša vadībā apkarot korupciju. Jāatzīst, solījumi par korupcijas apkarošanu tā arī palikuši vēlējuma formā, bet minimālā alga pacelta neatkarīgi no JKP.
Taču toreiz partija ieguva 16 vietas Saeimā un joprojām strādā Krišjāņa Kariņa izveidotajā valdībā. Politologs, SIA “Mediju tilts” līdzīpašnieks Filips Rajevskis: “Iepriekšējās vēlēšanās viņi nokoda konservatīvo vēlētāju būtībā no trim partijām: drusku dabūja no ZZS, kārtīgi dabūja no Nacionālās apvienības un no “Vienotības”, jo atcerēsimies, ka cīņa pret korupciju bija “Jaunā laika” un pēc tam no tā izaugušās “Vienotības” tēma.”
Konservatīvā partija valdības darbā bijusi gana aktīva, ministru darbību pavadījuši arī skandāli: jāatgādina, ka pamatīgu jezgu izraisīja iepriekšējās izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas virzītā augstskolu reforma, kā arī centieni panākt Latvijas Universitātes rektora Indiķa Muižnieka atlaišanu pēc neskaidrās un procesuāliem pārkāpumiem pilnās ievēlēšanas uz otro termiņu. Šuplinska kļuva par visnepopulārāko ministri, zaudēja arī partijas atbalstu un tāpēc no JKP izstājās, kaut iepriekš bija saraksta līdere Latgalē.
Aktīva un skandaloza bija arī JKP Saeimas frakcija. Tā uzmanību piesaistīja ar kartonā griezto Jura Juraša attēlu, kura dēļ partija izpelnījās iesauku Kartoni. To novietoja deputāta vietā, šādi protestējot pret viņam noteikto aizliegumu piedalīties Saeimas darbā, kamēr tiek izmeklētas viņam izvirzītās apsūdzības it kā par klasificētas informācijas izpaušanu.
Visticamāk, jūtoties izaugusi no “jauno” statusa, pirms 14. Saeimas vēlēšanām JKP nomainījusi nosaukumu un nu saucas par vienkārši par Konservatīvajiem, taču tās izredzes ir nesalīdzināmi sliktākas kā pirms 4iem gadiem, vērtē politologs. Filips Rajevskis saka: “Viņi ir tipiska partija, kas stāv uz sliekšņa, mīņājas un ir ļoti sanervozējusies par to, kā tad nu būs.”
Par partiju politiskajās aizkulisēs tiek runāts saistībā ar dažādu lietu sarunāšanu, savukārt Jānim Bordānam tiek pārmestas diktatora rakstura iezīmes, vadot šo politisko spēku.
Saskaņā ar pēdējiem Factum veiktajiem sabiedriskās domas mērījumiem, Konservatīvie iegūtu gandrīz sešus procentus vēlētāju balsu. Pēc Filipa Rajevska domām, partijai ļoti jāpacenšas, lai tā iegūtu stabilāku vēlētāju atbalstu, un ar aktīvo kampaņu tā šādu centību arī izrādot. Tomēr daļu citām partijām iepriekš atvilto vēlētāju tā varētu būt zaudējusi. “Mēs redzam, ka nacionāli konservatīvajam vēlētājam neradīja gandarījumu [Konservatīvo] balsojums par ebreju kompensācijām. Ja mēs runājam par konservatīvajiem, [nepatikt varēja] aktīvā darbība pie nepieņemtā, bet dienaskārtībā esošā jautājuma par kopdzīves regulējumu, bet ja runa ir par korupcijas apkarošanu, tur viņi faktiski ir izgājuši to pašu dzīves ciklu, ko visi korupcijas apkarotāji.”
Konservatīvo priekšvēlēšanu programmā ietverti daudzi ļoti konkrēti solījumi, piemēram, izveidot 50 000 jaunu mājokļu, radīt 10 ārkārtīgi veiksmīgu biznesa projektu jeb “vienradžu” desmit gados, bet minimālā alga būšot 750 eiro. Politologs aizrāda, ka pie pašreizējās inflācijas šāda lieluma minimālā alga būs likumsakarīgs iznākums, nevis vienas partijas sasniegums.
