Politologi: apzinīgākie vēlētāji seko līdzi politikai, bet vienlaikus filtrē informāciju

Eiropas Parlamenta vēlēšanu provizoriskie rezultāti vairākās valstīs raisījuši politiskās krīzes un satricinājumus. Tikmēr Latviju varam uzskatīt par tādu kā “miera ostu”. ReTV uzrunāto politologu ieskatā šoreiz pie vēlēšanu urnām devušies apzinīgie vēlētāji, kuri seko līdzi politikai, bet vienlaikus filtrē informāciju.

Savu izvēli Eiropas Parlamenta vēlēšanās iedzīvotāji ir izdarījuši. Centrālās vēlēšanu komisijas publiskotie provizoriskie dati lielus pārsteigumus nav nesuši.

Uz vēlētāju izvēli šoreiz savu ietekmi noteikti atstājusi ģeopolitiskā situācija. Latvijas balstiesīgie Eiroparlamenta vēlēšanās nobalsojuši par labēji centriskām partijām.

ReTV uzrunātie politologi norāda, ka vēlētāji nepārprotami novērtējuši jau iepriekš Eiropas Parlamentā strādājošos deputātus, bet vienlaikus arī pamanījuši pēdējo mēnešu skandālus. “Rīgas vēlētājs pret “Jauno vienotību” (JV) bija iecietīgāks. Plusiņi no JV vēlētājiem Krišjānim Kariņam ir vairāk nekā svītrojumu, ko nevar teikt par vairākiem lielajiem reģioniem. Tas nozīmē, ka JV vēlētājs šos skandālus ir pamanījis. Tāpat JV vēlētājs uz pēdējo vietu sarakstā ir izsvītrojis Jāni Reiru līdzīgi kā “NA” sarakstā uz pēdējo vietu vēlētāji izsvītrojuši Kasparu Gerhardu. Tas nozīmē, ka apzinīgākie vēlētāji, kuri nāk uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām, seko līdzi politikai, bet vienlaikus arī ļoti filtrē informāciju un cilvēkus, par kuriem viņi balso,” saka domnīcas “Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS” direktore Iveta Kažoka.

“Zīmīgs fakts, ka ļoti zems rezultāts ir “Jaunajai konservatīvai partijai”. Tas, manuprāt, ļoti skaidri parāda, ka tāda galēji nacionālistiskā pozīcija ar visu Langes kundzes atkrievošanas vēlmi ir drīzāk tāds “X” burbuļa fenomens, nevis Latvijas elektorāta, tai skaitā latviešu,” saka politologs Juris Rozenvalds.

 Bez radikālo politisko spēku nosūtīšanas uz Eiropas Parlamentu iztikuši arī krieviski runājošie balsstiesīgie. Kā skaidro Iveta Kažoka, iemesls varētu būt Nila Ušakova nekandidēšana iepriekšējās Saeimas vēlēšanās, kā arī tas, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanās cilvēki sarakstu vairāk izvēlas pēc kandidātiem, nevis partijas. “Tas arī ir tas, ko mēs redzam visos vēlētāju segmentos, ka tad, kad vēlēšanas ir personalizētākas, vēlētājs ir mazāk motivēts aiziet līdz vēlēšanām, tad atnāk tie, kuri visvairāk apveltīti ar pienākuma sajūtu. Šie cilvēki balso par salīdzinoši mēreniem politiskiem spēkiem, kas ir jaunums.”

 Daudzviet vecajās Eiropas valstīs atbalstu guvuši eiroskeptiskie un galēji labējie politiskie spēki. Rozenvalds: “Ja mēs skatāmies nevis uz absolūtiem skaitļiem, bet uz procentiem, jo Eiropas Parlamenta deputātu skaits arī ir mainījies salīdzinājumā ar iepriekšējo sasaukumu. Procentu pieaugums lielāks ir lielākajai frakcijai “Eiropas Tautas partijai”.”

Kopumā Eiropas Parlamenta vēlešanas noslēgušās ar centriski labējo spēku panākumiem, radikālas izmaiņas nākamajos piecos gados, visticamāk, nebūšot. Eiropas Parlamentā darbojas 705 deputāti no 27 valstīm.