Turpinām pētīt 14. Saeimas vēlēšanām pieteikto politisko spēku piedāvājumu un izredzes 1. oktobrī iegūt pietiekamu vēlētāju atbalstu, lai tiktu pie varas valstī. Tagad kārta pienākusi “Saskaņai”.
Sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa” izveidojās pirms 12 gadiem, apvienojoties vairākiem politiskajiem spēkiem. “Lursoft” dati liecina, ka pašlaik tā ir otrā lielākā Latvijā aiz “Vienotības” – tajā ir 1646 biedri.
Ar konsekventu politiku “Saskaņa” vēlēšanās ilgstoši spēja atvieglot izvēli daudziem no tiem, kuri pārstāv Latvijas sabiedrības krieviski runājošo daļu un/vai dzīvo Krievijas informatīvajā telpā. “Saskaņas” elektorāts bija monolīts un liels, nodrošinot uzvaru gan iepriekšējās – 13. Saeimas vēlēšanās, gan arī pirms tam, 12. sasaukuma Saeimā.
Tomēr “Saskaņa” nekad nav saņēmusi uzdevumu veidot valdību, šajā ziņā Valsts prezidenti allaž izvēlējušies labējo partiju pārstāvjiem, tāpēc “Saskaņa” pastāvīgi darbojusies Saeimas opozīcijā. Taču tagad partijai pienācis noriets - politoloģe Laura Minskere prognozē, ka šoreiz “Saskaņai” vēlēšanās veiksies daudz sliktāk. “Visticamāk, ka “Saskaņai” būs jāatvadās no lielākās frakcijas goda pēc šī gada parlamenta vēlēšanām – tā vismaz jau ilgstoši signalizē socioloģisko reitingu dati, kas uzrāda konsekventu vēlētāju atbalsta kritumu “Saskaņas” partijai. Agrāk saskaņa varēja rēķināties ar atbalstu 20, pat 20 plus procentiem, bet tagad atbalsts nokrities līdz aptuveni desmit procentiem, tātad aptuveni puse vēlētāju atbalsta ir zaudēta.”
Iemesls, pēc Minskeres domām, ir partijas līderu skaidri paustā nostāja pret Krievijas agresiju Ukrainā – to saskaņieši Jānis Urbanovičš un Nils Ušakovs pauda jau drīz pēc kara sākuma 24. februārī, un to daļa “Saskaņas” vēlētāju nav spējuši pieņemt un piedot. ““Saskaņas” vēlētājs pat piedeva lielos korupcijas skandālus, kas bija pirms pāris gadiem; ja mēs atceramies, viens no “Saskaņas” līderiem [un bijušais Rīgas mērs] Nils Ušakovs bija iesaistīts vienā no lielākajiem korupcijas skandāliem Rīgas domē saistībā ar “Rīgas satiksmi”, to vēl sagremoja un piedeva, un tas tik ļoti neietekmēja vēlētāju atbalsta kritumu.”
Minskere norāda - ja “Saskaņa” ar Krievijas kara nosodījumu un turklāt vēl ar latviešu boksera Maira Brieža iekļaušanu kandidātu sarakstā varbūt cerēja piesaistīt kādu daļu latvisko partiju elektorāta, diez vai tas izdosies. Viņasprāt, latviešu vēlētājs varbūt ir piemirsis, ka “Saskaņai” bija līgums ar Krievijas vadošo partiju “Vienotā Krievija” un ka tagadējais “Saskaņas” premjera amata kandidāts Ivars Zariņš to vērtēja kā valstij otro svarīgāko aiz līguma ar NATO. Taču latviskais vēlētājs diez vai būs aizmirsis, ka referendumā pirms desmit gadiem Nils Ušakovs balsoja par krievu valodu kā otru valsts valodu. Tomēr lielākais zaudējums šai partijai ir šķelšanās tās rindās - daļa tās biedru aizgāja paši, daļu izmeta pati partija, tā signalizējot sabiedrībai, ka iekšēji tā nav vienota.
Tomēr “Saskaņas” kandidātu sarakstu politoloģe vērtē kā spēcīgu – tajā ir daudz jau zināmu politiķu vārdu, kā Andrejs Klementjevs, Vitālijs Orlovs, Sergejs Dolgopolovs, Regīna Ločmele u.c. Arī programma tradicionāli oponē pašreizējās varas plāniem: Valsts prezidents esot jāievēl tautai, jāievieš citāda vēlēšanu sistēma, nepilsoņiem jāpiešķir tiesības balsot pašvaldību vēlēšanās, bet izglītības jomā visos līmeņos jābūt plašākām iespējām izvēlēties mācību valodu, tādējādi aizstāvot krievu valodas pozīcijas Latvijā. Sociālā taisnīguma nodrošināšanai, starp citu, ierosināts ieviest valsts regulētas cenas daļai preču un pakalpojumu.
Pēdējie “Factum” reitingi jūlija nogalē liecina, ka šī partija ieņemtu ceturto pozīciju ar 10.3 procentiem, ja Saeimas vēlēšanas notiktu šobrīd.
