Turpinām ielūkoties Saeimas vēlēšanām pieteikto partiju vēsturē, kandidātu sarakstos un priekšvēlēšanu solījumos. Šoreiz ieskats Nacionālās apvienības plānos.
Nacionālā apvienība ir viens no vecākajiem politiskajiem spēkiem, kas piedalās šajās Saeimas vēlēšanās. Tā izveidojās 2011.gadā, saplūstot divām partijām – “Visu Latvijai!” un “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”. TB/LNNK savukārt izveidojās, apvienojoties diviem politiskajiem spēkiem, no kuriem senākais – Latvijas Nacionālās neatkarības kustība – kā politiska organizācija darbojās jau pagājušā gadsimta 80.tajos gados, vēl labu laiku pirms valstiskās neatkarības atjaunošanas. Visu šo laiku šo politiķu pamatpostulāts ir nacionālās vērtības.
Nacionālā apvienība ir arī nelokāmi konservatīva. Kā atgādina politoloģe Laura Minskere, nacionāļi bija pret Sanitas Osipovas kandidatūru Augstākās tiesas tiesneses amatā. Noprotams, ka šādi tā demonstrēja nepatiku pret Osipovas vadītās Satversmes tiesas lēmumu, kas bija labvēlīgs viendzimuma pāriem. Taču ar konstanto nostāju Nacionālā apvienība sev nodrošina tikpat konstantu vēlētāju kopumu, uzskata politoloģe. “Viņiem ir stabils elektorāts, un tas jau ir gadiem. Tie ir 7–8% pēc SKDS datiem; pēc “Factum” datiem – ap 10%. Tie ir uzticīgi vēlētāji, un Nacionālās apvienības galvenais uzdevums ir nepievilt šo vēlētāju, lai viņš turpina balsot, un tas viņiem diezgan veiksmīgi izdodas.”
Līdz ar karu Ukrainā nacionālie jautājumi – drošība, identitāte u.c. – likumsakarīgi nonākuši arī daudzu citu partiju prioritāšu vidū; tas varētu apgrūtināt Nacionālās apvienības izredzes piesaistīt vēlētājus no patlaban vēl neizlēmušo nacionāli konservatīvi domājošo vidus, pieļauj Laura Minskere. Vēl viens šī politiskā spēka izaicinājums pirmsvēlēšanu laikā – arvien briestošās problēmas ekonomikā, kurās sabiedrība tiecas vainot pie varas esošos, tostarp – nacionāļus. Laura Minskere: “Viņi šobrīd ir atbildīgi par vienu no vissmagākajām ministrijām – tā ir Ekonomikas ministrija. Tie ir dabiski apstākļi, kas viņiem konkurētspēju samazina.”
Pēc Minskeres teiktā, līdz galam neizskaidrots ir arī ar mežu izciršanas palielinājumu saistītais lēmums, kas izpelnījies asus protestus – un par mežu nozari atbild Nacionālās apvienības ministra Kaspara Gerharda vadītā Zemkopības ministrija. Jāatzīst, ka dažādos ministra krēslos pabijušais Gerhards mediju vidē un politikas aizkulisēs izpelnās daudz kritikas par varbūtēju sadarbošanos ar ieinteresētajām pusēm. Nacionālās apvienības kandidātu sarakstā netrūkst sabiedrībā labi zināmu politiķu, taču ne sevišķi veiksmīgs esot gājiens ar nacionāla līmeņa politikā nepieredzējušā Siguldas mēra Uģa Mitrēvica virzīšanu premjera amatā, uzskata politoloģe. “Tas varbūt nedaudz signalizē, ka Nacionālā apvienība nemaz līdz tā galam nopietni necīnās par premjera amata nastu. Atcerēsimies vēsturiski, kad pēdējo reizi Nacionālā apvienība uzņēmās valdības vadīšanu. Tas bija pirms 25 gadiem, kad Guntars Krasts vadīja valdību.”
Līdz šim premjera amatam konsekventi tika virzīts Roberts Zīle, taču viņš nekad tā īsti nav vēlējies ieņemt šo vietu, jo ērti jūtas Briselē - gan, būdams eiroparlamentārietis, gan tagad - kā Eiropas Parlamenta viceprezidents.
Kā liecina “Factum” jaunākie socioloģisko aptauju rezultāti, ja vēlēšanas notiktu augusta sākumā, Nacionālā apvienība iegūtu 10,5% balsu un būtu trešajā vietā. Divas nedēļas iepriekš tā bija otrajā vietā.
