Turpinām vērtēt 14. Saeimas vēlēšanām pieteiktās partijas; kārta pienākusi Alda Gobzema vadītajam politiskajam spēkam “Katram un katrai”.
Partija “Katram un katrai” (tās iepriekšējais nosaukums bija “Likums un kārtība”) dibināta pagājušā gada sākumā. Līderis ir Aldis Gobzems - jurists, kādreizējais Maksātnespējas administrācijas vadītājs, kurš politikai pievērsās pirms gandrīz 14 gadiem, kopā ar bijušo tautpartijieti Aigaru Štokenbergu izveidojot partiju “Sabiedrība citai politikai”.
Šis politiskas spēks vēlāk iekļāvās partijā “Vienotība”, bet jau bez Gobzema, kurš pievērsās aktīvākai darbībai advokatūrā; visskaļāk viņa vārds izskanēja, kad viņš uzņēmās aizstāvēt Zolitūdes traģēdijā cietušos, taču šī lieta beidzās ar čiku – civillietu izbeidza, jo Gobzems atkārtoti kavēja tiesas sēdes.
2018. gadā Gobzems pievienojās partijai “KPV LV”, kuras priekšgalā bija Artuss Kaimiņš, tieši viņam pateicoties, Gobzems un arī pati partija guva panākumus vēlēšanās. Gobzems ne tikai ieguva deputāta vietu, bet bija arī šīs partijas premjera amata kandidāts un pat saņēma Valsts prezidenta uzdevumu veidot valdību.
Valdību Gobzems tomēr nespēja izveidot, turklāt drīz vien viņu no “KPV LV” izslēdza. Viņš turpināja no parlamenta tribīnes aktīvi uzstāties visdažādākajos likumdevēja dienaskārtībā esošos un neesošos jautājumos.
Aktīvs Gobzems bijis arī ārpus Saeimas, izveidodams jaunu partiju, rīkodams piketus ar vakcināciju un kovidierobežojumiem neapmierinātajiem un iestādamies te par jauno māmiņu, te trūkumcietēju interesēm. Taču līdzīgi populistiska platforma ir arī vairākām citām partijām, kas piedalās 14. Saeimas vēlēšanās, tāpēc patlaban “Katram un katrai” izredzes iekļūt parlamentā nav lielas, uzskata politikas pētniece Anna Broka. “Solījumi viņa partijas programmā ir ļoti ambiciozi. Sākotnēji es domāju, ka tas ir vairāk konservatīvā virzienā, domājot par ģimeni, vai uzstādījums par prezidentālu varu, kas nozīmē mainīt visu mūsu pastāvošo sistēmu. Bet tad, kad paskatījos uz kandidātu sarakstu, uzreiz radās jautājums, vai šī ambīcija tiks piepildīta ar šo komandu. Vai tas vispār ir iespējams.”
Kā norāda Anna Broka, “Katrai un katram” kandidātu sarakstā lielākoties ir cilvēki, kuriem nav ne kompetences, ne izglītības, lai īstenotu programmā paustās apņemšanās. “Jautājums, ko cilvēki cenšas atrast politikā, ja nespēj paši sevi nodrošināt, un bezdarbnieka statusi [kandidātu sarakstā] liecina par to, ka cilvēki jau ir slogs valstij, ka šie cilvēki nav ekonomiski aktīvi.”
No 115 kandidātiem bezdarbnieki gan ir tikai četri, tomēr pēc politoloģes domām [tabula] kandidātu lielais skaits vedinot domāt, ka mērķis ir ar katra pretendenta spēkiem radu, draugu un paziņu lokā iegūt tik daudz balsu, cik vien iespējams. Diemžēl vēlētāju kopējā zemā aktivitāte varot ļaut šim plānam piepildīties – par spīti tam, ka partijas priekšvēlēšanu programma ir pretrunu pilna un utopiska. Anna Broka: “No vienas puses, viss, ko vien varēja uzrakstīt par nodokļu samazinājumiem, ir tur uzrakstīts. No otras puses, teikts, ka mēs visu varam palielināt: indeksēt pensijas, palielināt ienākumus dažādās cilvēku grupās, tajā skaitā bērnu pabalstus – uz maksimālo. Nu, nereāli.”
Pēc jaunākajiem “Factum” datiem, kas atspoguļoja vēlētāju noskaņojumu šī mēneša sākumā, Gobzema partija “Katram un katrai” iekļūšanai Saeimā nepieciešamo 5% barjeru nepārvarētu.
