Politiķu komunikācija soctīklos vēlētājus var gan piesaistīt, gan aizbiedēt

Vēlēšanu tuvumu sajūt daudzi sociālās saziņas tīklu lietotāji, jo pašlaik viņiem tiek veltīta krietni lielāka politiķu uzmanība. Piesakoties par draugiem feisbukā, draugos vai citās platformās, deputātu kandidāti arī šādi makšķerē balsis. ReTV Ziņu dienests pētīja, vai tas var izdoties. 

Ne vienam vien pēkšņi par draugiem un sekotājiem soctīklos piesakās gan zināmi politiķi, gan nepazīstami cilvēki. Šo profilu izpēte liecina – viņu vārdi atrodami politisko partiju kandidātu sarakstos rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Piemēram, kolēģe no Kurzemes novērojusi, ka biežāk tiek piedāvāta virtuālā draudzība un ar “patīk” novērtētas viņas publicētās fotogrāfijas. “Var manīt, jā. Neteikšu, ka ļoti daudz šobrīd, bet paredzu, ka uz rudeni varētu būt vairāk, kad nāks vēlēšanu datums tuvāk, jo iepriekš – gan tad, kad bija Saeimas vēlēšanas, un arī iepriekšējās divas pašvaldību vēlēšanas – varēja just, ka viens otrs parāda lielāku aktivitāti un parādās arī uzaicinājumu listē kāds nepazīstamāks cilvēks,” sāsta laikraksta “Kurzemes Vārds” žurnāliste Liene Kupiča. 

Liene svešinieku draudzības piedāvājumus neapstiprinot, bet, ja aicinot atkārtoti, – bloķējot. Politisko partiju komunikācijas jautājumu lietpratējs, par polittehnologu sauktais Jurģis Liepnieks norāda – ja jaunā soctīklu “drauga” interese sakrīt ar priekšvēlēšanu laiku, tā, visticamāk, nav nesavtīga. “Soctīkli ir ārkārtīgi svarīga platforma politikā mūsdienās. Tas ir svarīgs instruments, kā gūt panākumus, panākt atpazīstamību un izplatīt savus vēstījumus. Cita lieta, ka to ir jāmāk darīt. Sociālie tīkli, politiskā komunikācija ir tāds abpusgriezīgs zobens: no vienas puses, tas ļauj parādīt, kas jūs esat un par ko jūs esat. No otras puses, tas parāda, kāds jūs esat. Reizēm mēs tā arī uzzinām, cik nekompetenti vai ne pārāk gudri ir politiķi.” 

Digitālo mediju eksperts Artūrs Mednis norāda: “Mēs taču zinām, ka Latvijā liela daļa cilvēku ir neizlēmušie, kuri līdz pēdējai dienai nezina, par ko balsot. Šāds cilvēks, atnākot līdz vēlēšanu urnai un, iespējams, ejot cauri sarakstiem, ejot cauri vārdiem un uzvārdiem apzināti vai neapzināti, zemapziņā vai kā citādi atcerēsies pievilkt to plusiņu vai nobalsos par partiju, kuru pārstāv konkrētais cilvēks.”

Ne tikai piemēri citu valstu priekšvēlēšanu cīņu laikā, bet arī Latvijā parāda, ka ir politiķi, kuri tiek pie varas, pateicoties lielai aktivitātei soctīklos; šajā kontekstā eksperti piemin gan Artusu Kaimiņu, gan Aldi Gobzemu. 

Artūrs Mednis šīs aktivitātes salīdzina ar jebkura uzņēmuma vai produkta reklāmu, kuras nolūks ir panākt pēc iespējas lielāku skaitu pircēju, šajā gadījumā – vēlētāju. “Kā teicis viens diezgan kolosāls latviešu uzņēmējs, uzvarēs tie, kas dominēs informatīvajā telpā. Tas nozīmē, ka, kamēr jūs tiktokā skatāties šī cilvēka recepšu video, pat ja viņš neaģitē jūs balsot, tikmēr šīs 30 sekundes vai trīs minūtes, vai 30 minūtes jūs neskatāties citas konkurējošas politiskās partijas politiķa aģitāciju vai citu video.”

Pieņemt vai nepieņemt politiķa draudzības uzaicinājumu, sekot vai nesekot ir katra paša ziņā, uzsver ReTV izvaicātie speciālisti. Ja tāda uzmanība nepatīk, var nesekot vai nobloķēt. Eksperti gan neiesaka nevēlamajiem kandidātiem rakstīt kritiskus komentārus, jo soctīklu darbības algoritmi paredz, ka arī tā tiek vairota popularitāte. 


Foto: Freepik