Saeimā pagājušonedēļ izskanējis jauns viedoklis, kad apvienot valstspilsētu un tām pieguļošo novadu pašvaldības. Vairākums atbildīgās komisijas deputātu atbalstīja to apvienošanu tikai 2029. gadā, nevis 2025. gadā. Attiecīgo pašvaldību vadītāji pārsvarā ir gandarīti, jo ne tikai apvienoties, bet arī ciešāk sadarboties, neviens īsti nesteidzas.
Strauji tuvojas termiņš, kurā Saeimai jālabo Satversmes tiesas norādītās kļūdas Administratīvi teritoriālajā reformā (ATR). Apvienot valstspilsētas ar pieguļošajiem novadiem, vai meklēt jaunus attīstības centru lauku teritorijās? Pagājušas nedēļas Administratīvi teritoriālās reformas sēdē atklājies, ka jautājums ir ne tikai “kā”, bet arī “kad”. “Mani un deputāta Ašerādena kopīgie priekšlikumi ir vērsti uz to, lai meklētu kompromisu, kas ir nepieciešams minētā likumprojekta pieņemšanā. Ir ar savu argumentāciju, kāpēc divus sasaukumus vai termiņus pašvaldībām iespēja strādāt esošajā teritoriālajā iedalījumā,” saka Juris Pūce, ATR komisijas vadītājs (“Attīstībai/Par!”).
“Pārceļot šos termiņus uz 2029. gadu, netiek risināta problēma ar Satversmes tiesas spriedumu. Respektīvi, vēl astoņus gadus situācija saglabātos tāda, kādu Satversmes tiesa savā lēmumā ir atzīmējusi par nepieļaujamu,” saka Edvīns Danovskis, Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis.
Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis komisijas sēdē gan skaidro, ka varbūt arī iespējams apvienošanās laiku pārcelt, taču tad jāgroza virkne citu likumu, lai lauku novadus padarītu vienlīdzīgus pārējiem novadiem, kuros ir attīstības centrs. Tāpat jāpanāk, lai pašvaldības laicīgi sāk gatavoties apvienošanai, bet tas jau šobrīd rada bažas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM). “Skatījāmies, vai tām pašvaldībām, kurām ir sadarbības pienākums, vai ir jaunajos nolikumos informācija par to, vai, piemēram, tiek veidota kopīga sadarbības iestāde. Tiešām ir tā, ka nolikumos par to nebija visi padomājuši. Mēs esam rakstījuši atzinumus ar iebildumiem, norādot uz šo pienākumu. Pašvaldības atbildēs ir norādījušas, ka izvērtēs mūsu iebildumus,” pauž Ilze Oša, VARAM pārstāve.
Piemēram, īpaši grūti ar likumā jau šobrīd noteikto sadarbību - kopīga attīstības plānu veidošanu - klājās Rēzeknes novadam un Rēzeknes pilsētai. Pagājušās nedēļas komisijas sēdē Ilze Oša skaidroja, ka gadījumos, kad pašvaldības nespēj atrast kopīgu valodu, varētu noteikt institūcijas, kas uzņēmās vidutāja lomu. VARAM piedāvā, ka tā varētu būt plānošanas reģions. Par priekšlikumu komisija gan vēl nebalsoja. Rēzeknes mērs ir bijis viens no retajiem pašvaldību vadītājiem, kas jau iepriekš atbalstījis apvienošanos. “Ir noteikta novada darbība, lai bremzētu šos procesus, bet tagad, pieņemot jauno likumu par 2029. gadu, tam vairs nav lielas nozīmes. Mēs paši redzēsim, kur tie saskares punkti ir un kur mēs varam sadarboties vairāk,” pauž Aleksandrs Bartaševičs, Rēzeknes domes priekšsēdētājs (“Saskaņa”).
“Šobrīd es nesteigtos runāt par kopīgu institūciju izveidi, kas būtu deleģēta veikt vienu vai otru darbu abās teritorijās, jo jāsaglabā katras teritorijas administratīvā patstāvība,” skaidro Monvīds Švarcs, Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs (“Jaunā Vienotība”).
Līdzīgi kā Bartaševičs domā arī viņa partijas biedrs Andrejs Elksiņš. Daugavpils ar Augšdaugavas novadu gan atšķirībā no kolēģiem Rēzeknē spējuši izvairīties no skaļām ķildām. Likums nosaka, ka kopš jūlija valstspilsētām ar pieguļošajiem novadiem jāsadarbojas civilās aizsardzības, atkritumu apsaimniekošanas, attīstības plānošanas un izglītības jomās. “Nekādas jaunas institūcijas pagaidām izveidotas nav. Negribētu arī to darīt, vairot ierēdņu pulkus. Tāpēc mēs arī iestājāmies par Administratīvi teritoriālo reformu un Daugavpils valstspilsētas un Augšdaugavas novada apvienošanu,” pauž Andrejs Elksniņš, Daugavpils domes priešsēdētājs (“Saskaņa”).
“Nē, pašreiz šī sadarbība nenotiek. Likumā ir rakstīts, ka jāveido šī sadarbība, bet pašreiz dabā - nevar teikt, ka nenotiek, notiek metodiskajā vadībā,” saka Aivars Rasčevskis, Augšdaugavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks (“Daugavpils novada partija”).
Vēl saskanīgāki viedokļi ir gan Jelgavā, gan Ventspilī bāzēto domu priekšsēdētājiem. Lai gan pilsētu un lauku novadu vadītāji uzsver, ka sadzīvo draudzīgi, sadarboties ciešāk nesteidzas. “Šobrīd mēs neesam identificējuši nevienu jautājumu, kurā mēs nevarētu vienoties bez administratīvas apvienošanas. Mēs neesam ar varu saliekami kopā, ja iedzīvotāji ir pret,” pauž Jānis Vītoliņš, Ventspils domes priekšsēdētājs (“Latvijai un Ventspilij”).
“Katra kopēja kaut kāda speciāli uzlikta institūcija, tas varbūt nav tas labākais variants, neteikšu, ka apgrūtinājums. Katrā gadījumā mums tā sadarbība varbūt ir šur, tur, kur tā sadarbība, nemaz nav jāveido nemaz obligāti,” pauž Aivars Mucenieks, Ventspils novada domes priekšsēdētājs (LZS).
“Ir noteiks likumā, ka Izglītības ministrija dos skatījumu, kādā veidā, kas tā būs par institūciju. Mēs šobrīd nezinām un nesaprotam, kas tā būs, tāpēc mēs vienkārši konsultējamies, kopā strādājam,” saka Andris Rāviņš, Jelgavas domes priekšsēdētājs (ZZS).
“Pašreiz ar pilsētas vadību mums nekādu problēmu nav. Mēs varam vienoties, daudzus jautājumus mēs risinām kopīgi. Es neredzu šeit šķēršļus, bet par pašu apvienošanos es esmu pret gan 25., 29., gan 35., vai kurā tur gadā iznāks tās vēlēšanas,” pauž Ziedonis Caune, Jelgavas novada domes priekšsēdētājs (LZS).
Satversmes tiesa noteica, ka nepilnības likumā (vismaz Jelgavas un Augšdaugavas novadu gadījumos) Saeimai jānovērš līdz šī gada beigām.
