Augšdaugavas novadā notikušās ekoloģiskas katastrofas sekas, kuras rezultātā vidē nonākušas 14 000 kubikmetru notekūdeņu dūnu, joprojām tiek apzinātas. Šo gadījumu speciālisti dēvē par unikālu, vienlaikus norādot, ka vienotās dūņu apsaimniekošanas pieejas valstī līdz šim nav bijis. Nupat ir tapusi “Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas Latvijā” stratēģija, kas paredz 26 reģionālo notekūdeņu dūņu pārstrādes centru izveidi.
Ir pagājis vairāk nekā mēnesis, kopš notekūdeņu dūņu noplūdes no uzglabāšanas laukiem “Križi” Augšdaugavas novadā. Pašlaik jau ir pabeigti noplūdušo dūņu savākšanas darbi, un Valsts vides dienesta speciālistu veikto analīžu rezultāti liecina, ka krietni ir uzlabojusies Stropicas upes ūdens kvalitāte, taču runāt par pilnu ekoloģiskas avārijas seku apzināšanu vēl ir pāragri. “Tālāk skatīsimies pēc apstākļiem, kādi būs testēšanas rezultāti, grunts paraugu ņemšanas rezultāti, tad varbūt būs nepieciešama sanācija papildus teritorijai, tur jau tas termiņš nav viegli nosakāms,” norāda Visvaldis Noviks, Latgales reģionālās vides pārvaldes Piesārņojuma kontroles daļas vadītājs.
“Križu” gadījums Latgalē un valstī kopumā ir vairāk izņēmums nekā tendence, uzskata speciālisti, jo dūņas šeit tika krātas un uzglabātas vairākus gadu desmitus. Līdzīgi uzkrājumi (tikai mazākā apjomā) veidojušies un pašlaik atrodas SIA “Viļānu namsaimnieks” notekūdeņu attīrīšanas iekārtu teritorijā, kas ir vienas no vecākajām valstī. Gadā uz ap divu hektāru lieliem dūņu laukiem nonāk vidēji 20 000 tonnu notekūdeņu dūņu. “Tie dūņu lauki savā laikā ir ļoti labi uzprojektēti, ar labām nostiprinājuma sienām, nav bijis, ka tās dūņas gribējušas “aizbēgt” no šejienes,” saka Oskars Šarkovskis, SIA “Viļānu namsaimnieks” iekārtu mehāniķis.
“Atbilstoši šī brīža juridiskai situācijai, ja dūņas tiek krātas vairāk par trim gadiem, tās tiek klasificētas kā atkritumi, līdz ar to tam ir daudz sarežģītākas utilizācijas jeb izmantošanas iespējas. Tādēļ arī šobrīd ūdenssaimniecības cenšas dūņas pēc iespējas pilnvērtīgāk pastrādāt un pēc iespējas ātrāk izmantot,” pauž Sandis Dejus, biedrības “Ūdenssaimniecības un kanalizācijas uzņēmumu asociācija” izpilddirektors.
Vairākumā Latgales pašvaldību ūdenssaimniecībās, izmantojot Eiropas finansējumu notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, ir modernizētas, līdz ar ko efektīvāk notiek arī dūņu pārstrāde. Piemēram, Balvos nostādinātas dūņas tiek uzglabātas pagaidu krātuvē, pēc diviem gadiem tās tiek izmantotas apzaļumošanas un labiekārtošanas darbos. Līdzīgi dūņas tiek apsaimniekotas arī Rēzeknē un Ludzā. “No tām ir atdalīts ūdens, praktiski sausas, tāpēc to dūņu uzglabāšana nav tik bīstama. Tādā pasausā veidā nevar ne pārplūst, ne noplūst. Lieko dūnu problēmu mums palīdz atrisināt zemnieki, kas piedalās to lieko dūņu aizvešanā. Nav tā, ka katru gadu zemnieki aizved šīs liekās dūņas, bet 2021. - zemnieki izveda visas dūņas,” atzīst Ivars Bogomols, SIA “Ludzas apsaimniekotājs” attīrīšanas iekārtu un energosistēmu iecirkņa vadītājs.
Līdz šim brīdim Latvijā nav bijis vienotās pieejas attiecībā uz notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu, taču pirms gada tapis Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas pētījums, uz kā pamata tika izstrādāts “Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas Latvijā” stratēģijas projekts. Tā izveide ir daļa no lielāka projekta, kuru pērnā gadā ir uzsācis Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs kopā ar 18 partneriem. “Tā pieeja varētu būt šie 26 notekūdeņu pārstrādes centri, būtībā lielāko pašvaldību ietvaros, kur tad visas dūņas tiktu koncentrētas un pilnvērtīgi apsaimniekotas. Veidojot šo stratēģiju, šī kopējā aplēse varētu būt ap 70 miljoniem apjomā, kas būtu nepieciešami, lai izveidotu šos 26 notekūdeņu dūņu pārstrādes centrus, tomēr valsts arī ir iezīmējusi līdzekļus no Eiropas savienības fondiem, jebkurā gadījumā mums būs jārēķinās arī ar notekūdeņu tarifu kāpumu,” saka Sandis Dejus.
Pašlaik stratēģijas projekts ir iesniegts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, kas arī ir viens no projekta partneriem un stratēģijas izstrādātājiem. Līdz nākama gada jūnijam ministrijai ir jāizstrādā stratēģijas gala variants, kurš jāvirza uz Ministru kabinetu. Tiklīdz stratēģija iegūs nacionālā mēroga plānošanas dokumenta statusu, uz tā pamata būs iespējams piešķirt Eiropas fondu investīcijas 26 reģionālo dūņu pārstrādes centru izveidei.
