Ceļu būvniekiem savā ikdienas darbā dažkārt jāsaskaras arī ar dažādu dabas vērtību saglabāšanu un pirmo reizi Latvijā sadarbībā ar Latvijas Dabas fondu tiek veikta arī augstvērtīga zālāju biotopa pārstādīšana. Dabisko zālāju būvnieki nelielā platībā noņēma, veicot autoceļa viena posma pārbūvi. Un šonedēļ zālājs tiek pārvests uz Apes novadu.

Aizsargājamais zālāju biotops konstatēts blakus pārbūvējamam autoceļam pļavā. Tā kā būvdarbi paredz ceļa līkuma taisnošanu, pļavai cauri stiepsies jaunizbūvētais posms. Rietumvalstīs, arī kaimiņos Igaunijā ir jau pieredze zālāju pārstādīšanā, metodes tiek arī zinātniski pētītas - kādā attālumā velēnas ieklāt, kā augu sugas no tām izplatās un konkurē ar citām, kas jau tajā apkārtnē ir un, uzklausot speciālistu ieteikumus, nolemts šādu eksperimentu veikt arī Latvijā.

“Attēlā ir grūtāk saskatīt, bet te ir gan Briza media (parastais vizulis), šķiet, ka vidējā ceļteka, seslērija - tādas graudzāles, ko šobrīd, kuras nav tik krāšņas, jo nav tās skaras, nevar tā saskatīt, bet tas sugu sastāvs un daudzveidība ir gana liela šeit. Ja paskaita, tad būs 25 - 30 sugas kvadrātmetrā. Vismaz labākajās vietās noteikti saskaitās, bet kas ir tādā parastā atmatā, tur būs 10 - 12 sugas. Te arī ziemeļu madara zied, blakus velēnā ir matainā vēlpiene - arī abas ir dabisko zālāju indikatorsugas, kuras aug tikai vietās, kas ilgstoši nav artas, kultivētas un mēslotas,” norāda Baiba Strazdiņa, Latvijas Dabas fonda GrassLIFE projekta reģionālā koordinatore.

Apskatot arī vēl kādu nenopļautu gabalu, Baiba Strazdiņa uzskaita vēl vairākas augu sugas. Speciāli noraktās velēnas tiks vestas uz Apes novada Virešu pagastu - Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidu, kur kādam saimniekam starp dabiskajiem puķainajiem zālājiem ir arī lauki, kas pirms aptuveni 25 gadiem bijuši kultivēti, augsne vēl nav gana dabiskojusies un šobrīd tur pārsvarā aug pienenes un kamolzāles. Tā kā tas ir eksperiments, tad šajā reizē norakti aptuveni 0,3 hektāri vērtīgā zālāja.

“Pateicoties tam, ka Latvijas dabas fonds ir radis iespēju citā vietā iestādīt to zālāju, tad no mūsu puses mēs piedāvājām sadarbību, ka palīdzam to noņemt no šejienes un tālāk viņi risina pārējos jautājumus, kur viņu iestādīt,” stāsta Māris Garklāvs, SIA “Limbažu ceļi” būvniecības projektu vadītājs.

Dabiskā zālāja pārstādīšanu Latvijas Dabas fonds īsteno ar GrassLIFE projekta atbalstu. Ir cerība, ka jaunajā vietā dažādās augu sugas iedzīvosies aptuveni 5 gadu laikā.