Pirmizrāde “Es neesmu klaviernieks” atklāj komponista Emīla Dārziņa biogrāfiju

Valmieras drāmas teātra ikdienu mainījusi ne tikai uzsāktā ēkas rekonstrukcija, bet kolektīvu skāris arī kovids. Tomēr darbs turpinās. Nupat skatītāji bija arī pulcējušies uz jauna iestudējuma “Es neesmu klaviernieks” pirmizrādi. Tas ir stāsts par latviešiem, komponista Emīla Dārziņa dzīves mirkļiem, mūziku un attiecībām.

Viens no spilgtākajiem komponistiem latviešu mūzikā – Emīls Dārziņš. Plašāk zināms kā simfoniskā skaņdarba “Melanholiskais valsis” autors. Ne tikai melodiķa daiļrade, bet arī viņa dzīves gājums bijis notikumiem un emocijām piesātināts. To šajā izrādē centies izgaismot režisors Varis Brasla. “Tik bagāta dzīve, kaut īsa. Tik sarežģīta. Tur ir, ko darīt. Nesaprotu, kādēļ Latvijā vajag taisīt kovbojfilmas, nevis labo mūsu pašu materiālu, kas ir ik uz stūra,” saka Varis Brasla, izrādes “Es neesmu klaviernieks” režisors.

Galvenajā Emīla Dārziņa lomā iejutušies divi mākslinieki – aktieris Mārtiņš Meiers un komponists Emīls Zilberts. Katram uz skatuves savs uzdevums, kā parādīt viņa personību. “Izrādes tapšanas gaitā nomainījām diezgan daudzus konceptus – gan muzikālajā ziņā, gan izrādē. Jūs jau pamanījāt, ka no Emīla Dārziņa diezgan maz, kas skan,” atzīst Emīls Zilberts, komponists, Emīls Dārziņš izrādē.

 “Viņš jau dzīvoja laikā, kad Latvijas nav, kad nav mūsu pašapziņa kā tāda. Tā ir uz liela jautājuma. Tie ideāli un augstie, tiešām augstie garīgie un radošie mērķi, bija daudz nekaunīgāki, šodien pat varētu likties naivi,” stāsta Mārtiņš Meiers, Valmieras drāmas teātra aktieris, Emīla Dārziņa lomas atveidotājs.

Izrādē Emīls Dārziņš kopā ar kolēģi, diriģentu Pāvulu Jurjānu sapņo par latviešu operas dibināšanu. Kopā ar vēl citiem māksliniekiem, pedagogiem, mūzikas kritiķiem, dzejnieku, spriež par mūziku, par dzeju un kompozīciju vēstījumu. Izrāde savu kulmināciju sasniedz, kad komponistu apvaino muzikālā zādzībā. Līdztekus šim izaicinājumam atspoguļotas arī galvenā varoņa attiecības ar sievu, māti un tēvu.  “Emocijas ir tādas, ka es pat īpaši nevēlos runāt. Manuprāt, izcils ieskats. Ļoti emocionāls mātes tēls, tādēļ arī raudāju. Pārsteidzoši, ka šis lieliskais aktieru kolektīvs prata padarīt dziļāku pat paša Dārziņa mūziku,” stāsta Dace un Mārtiņš, Valmieras drāmas teātra izrādes skatītāji.


Foto: Matīss Markovskis