Pirmā Senioru skola Latvijā dibināta Krāslavā 2015. gadā

Latvijā pēc Centrālās statistikas datiem 2019. gadā katrs piektais iedzīvotājs bija vecumā virs 65 gadiem. Popularizējot ideju par aktīvu un emocionāli piesātinātu ikdienas dzīvi senioriem, šonedēļ durvis vērusi Senioru skola Ikšķilē.

Bez skolās ierastā mācību zvana, bet ar tikpat svinīgu noskaņojumu kā 1. septembrī, uz skolu ejot gados jaunākiem skolēniem, Ikšķilē uz svinīgo skolas dibināšanu pulcējušies seniori. Jau nākamnedēļ pirmās mācību stundas, kur saturu gan vistiešāk noteiks paši skolas audzēkņi. Darba grupās apkopotas idejas un vēlmes mācību saturam, kas ietver gan valodu apguvi, datorzinības, gan aktualitātes par izmaiņām nodokļu sistēmā. “Šeit ļoti būtiska regularitāte. Šie nav kursi, tā ir dalība skolā. Mācības ir tikai viena daļa no skolas procesa, regulāra satikšanās, regulāra iziešana no mājas,” saka Sanita Bertmane, Ikšķiles senioru skolas dibinātāja.

“Daudz jau kur piedalos - dejošanā, tepat Ikšķilē kādreiz dziedāju, uz baseinu eju, vingroju. Visādās aktivitātēs. Un tagad ir tā kā skola, tātad - papildināt vēl vairāk ko, kādu valodu vairāk iemācīties, datoru labāk apgūt, jo es bieži meitai prasu, kaut ko nezinu. “Mamma, tu netēlo, tu visu zini,” bet es tiešām nezinu,” saka Lūcija, ikšķiliete.

Šobrīd Latvijā jau darbojas vairākas šādas skolas: Madonā, Siguldā, Kuldīgā. Pirmā no tām dibināta 2015. gadā Krāslavā. Kā ReTV skaidroja Krāslavas skolas pārstāve Tatjana Azamatova, viens no galvenajiem uzdevumiem – popularizēt ideju par to, ka arī “trešā vecuma” pārstāvjiem var būt aktīva un emocionāli piesātināta dzīve. Un arī Ikšķiles skolas mērķis ir vecināt senioru līdzdarbošanos, jo sevišķi pandēmijas laikā, kad seniori ir pakļauti sociālās izolācijas un depresijas riskam. “Mēs zinām, ka vecumdienas katrs piedzīvo citādāk. Tie, kas ir vairāk aktīvi, kas mazāk. Tie, kas iesēžas mājās, kuriem varbūt pietrūkst sociālo kontaktu. Tad varbūt šādiem cilvēkiem tā būs iespēja iziet no mājas reizi nedēļā, regulāri satikties, veidot savu paziņu loku, iegūt zināšanas,” pauž Sanita Bertmane, Ikšķiles senioru skolas dibinātāja.

Piemēram, Francijā skolas senioriem jeb Trešās paaudzes universitātes tika izveidotas jau 1973. gadā. Dati rādot, ka šādi seniori ir mazāk pakļauti depresijas riskam - retāk slimo, mazāk vēršas pēc medicīniskās palīdzības, labāk orientējas sabiedriskajos procesos un izjūt lielāku gandarījumu par dzīvi. Šobrīd Latvijā seniori gan neesot iekļauti mūžizglītības sistēmā, funkciju pilda nevalstiskās organizācijas, piemēram, veidojot šādas senioru skolas. “Tā senioru tēma šobrīd izskan diezgan daudzās vietās sabiedrībā, saistībā ar to, ka noveco, ir daudz vairāk vecu cilvēku gan šeit Latvijā, gan vispār pasaulē. Un tā ir aktualitāte, runājot gan par ekonomiku, novecojošās iedzīvotāju grupas potenciālu, kā to izmantot, kur to likt un veidot,” saka Sanita Bertmane.

Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021. - 2027. gadam gan ir noteikts, ka “iedzīvinot aktīvās novecošanās konceptu, valstij jāpārskata visas politikas jomas, kas tieši vai netieši skar seniorus, jādefinē mērķi, uzdevumi, instrumenti”. Senioru skolas pārstāvji norāda, ka plānam jābūt orientētai vairāk uz preventīviem pasākumiem, nevis seku novēršanu. Un atbildību jāsadala starp trim ministrijām: Labklājības, Veselības un Izglītības un zinātnes. Savukārt Pasaules Veselības organizācija periodu no 2021. gada līdz 2030. gadam pasludinājusi par veselīgas novecošanas desmitgadi.

 


Foto: Freepik