Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde veikusi aptauju par nepilsoņu un bezvalstnieku attieksmi pret Latvijas pilsonību. Izrādās, viena ceturtā daļa aptaujāto uzskata, ka pilsonībai jāpienākas automātiski.
Arvien vairāk jeb 24% nepilsoņu, bezvalstnieku un Latvijā dzīvojošo ārzemnieku ikdienā izmanto latviešu valodu – tā pēc veiktajām aptaujām secina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP). “Respondentus biedē naturalizācijas eksāmens. Viņiem liekas, ka tas būs grūts, sarežģīts, viņi netiks galā, bet pozitīvā tendence, ko mēs šogad novērojam – par 3% mazāk, respektīvi, 20% cilvēku tikai biedē eksāmens,” skaidro Madara Puķe, PMLP pārstāve.
Par latviešu valodas lietojuma tendencēm noskaidrots – vien 2% respondentu to izmanto mājas apstākļos. “Ekonomiski aktīvi cilvēki, gados jaunāki cilvēki, pirmkārt, ir atvērtāki, domājot par naturalizāciju, vairāk ir gatavi ieguldīties, lai pilsonību iegūtu, viņu latviešu valodas zināšanas, gan spēja ir daudz augstāka,” saka Madara Puķe.
Pārvaldei šādas ikgadējās aptaujas esot svarīgas, lai noskaidrotu, kādi ir izaicinājumi un nostāja pret pilsonību nepilsoņu un bezvalstnieku vidū. Tas palīdzot uzlabot arī valodas apguves tiešsaistes rīku. “Šis te e-rīks ir ļoti labs veids, kā respondentiem, kuri baidās no eksāmena, kliedēt šīs te bažas. Trenēties var tik reizes, cik ir vēlme. Tests ir maksimāli piemērots tam, kā tas notiek dzīvē,” skaidro Madara Puķe.
Grieķis Kosta Hasani, kurš Latvijā dzīvo jau desmit gadus, atklāj – pilsonības vēl nav, jo eksāmenu pagaidām nav kārtojis, taču dalās pieredze par to, kā apguvis latviešu valodu. “Sāku iet privātstundās. Turēju piezīmes, sākumā nezināju, kas ir kas, rakstīju uz papīra. Kaut ko mēģināju mājās, vārdus, ar sievu un bērniem. Gada laikā, tad pēc gada varēju sākt runāt, brīvi veidot teikumus. Es izlēmu te dzīvot, valsts valoda ir latviešu valoda. Negribēju angliski tikai, ne jau visi māk,” skaidro Kosta Hasani, apguvis latviešu valodu.
Vietas un veidi, kā apgūt latviešu valodu, ir dažādi. Latviešu valodas aģentūras projektā bezmaksas nodarbības pieejamas trešo valstu pilsoņiem. Šogad pieprasījums esot ļoti liels, aptuveni 700 pieteikumu. “Mums ir arī C līmeņu grupas, cilvēki apgūst jau dzimtās valodas līmenī. Liela daļa cilvēku, kas piesakās uz A līmeni, tālāk mācās A1, A2, B1. Tikko man zvanīja skolēns: “Ērika, tu zini, tikko esmu nokārtojis teorētisko daļu autobraukšanā latviski.” Atceros, kad viņš atnāca, nevienu vārdu nevarēja pateikt,” saka Ērika Pičukāne, Latviešu valodas aģentūras pārstāve, pedagoģe.
Aģentūras pārstāve pastāsta – sevišķi daudz studentu esot no Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Turcijas un Vjetnamas. Interesanti, ka aptuveni 80% cilvēku Ērikas Pičukānes vadītajās grupās esot programmētāji un datortehniķi. “Ja agrāk bija interese dabūt A2 līmeni, lai dabūtu uzturēšanās atļauju, tad šobrīd cilvēki grib runāt latviski. Interese ir ļoti liela. Es pati mācu, šobrīd man ir grupa, kur mācās pārsvarā cilvēki no Baltkrievijas. Cepuri nost – trīs mēneši, viņi jau tik labi runā.”
Pārvalde šādu aptauju veic jau piekto gadu. Šādi noskaidrots – aptuveni 10% vispār nevēlas iegūt pilsonību. Daļa no 1800 aptaujātajiem uzskata, ka pilsonība pienākas automātiski. Šogad Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā kopumā ieguvuši vairāk nekā 200 cilvēki, pērn - 722.
