Latvijas-Baltkrievijas pierobežā varētu izsludināt ārkārtas stāvokli, ņemot vērā notiekošo Lietuvā, tādā veidā arī paātrinot iespēju rīkoties operatīvāk. Tikmēr par to, vai nāksies steigties palīgā, nobažījušās pašvaldības.
Kamēr Lietuvā aizturēto ārzemnieku skaits pārsniedzis trīsarpus tūkstošus, Latvijas-Baltkrievijas robežu šogad nelikumīgi šķērsojuši 27 imigranti. Lai gan krīzes uz Latvijas robežas nav, Iekšlietu ministrijā Mārtiņš Šteins vērtē, vai nevajadzētu izsludināt ārkārtas stāvokli. “Ārkārtas situācija ļautu rīkoties ātrāk un operatīvāk, lai risinātu daudzus jautājumus, Ministru kabinetam būtu plašākas iespējas un tiesības pieņemt lēmumus attiecībā uz procesiem robežas teritorijā.”
Jāatzīmē, ka vēl joprojām Latvija nav sākusi būvēt 2016. gadā solīto žogu. Ārkārtas situācijas izsludināšanas ideju iekšlietu ministres drīzumā plāno pārrunāt ar premjeru. Tā kā migrantu krīzes problēma samilst Lietuvā, arī Latvijas pierobežas pašvaldības sarosījušās, vai, situācijai pasliktinoties Latvijā, arī tām nebūs jāsteidz palīgā. “Ir jābūt jauniem plāniem. Ir konkrētas lietas, lai būtu mūsu iedzīvotāji drošāki. Noteiktas struktūras atsaucās, mēs esam vienojušies, ka regulāri satiksimies,” uzsver Gunārs Upenieks, Krāslavas novada domes priekšsēdētājs.
To, ka šonedēļ notikušas un vēl gaidāms tikšanās ar valsts drošības iestāžu pārstāvjiem, ReTV apliecināja gan Krāslavas, gan Augšdaugavas novadu, gan Daugavpils pašvaldībās. Vietvaras interesē, vai līdzīgi kā Lietuvā, tām nebūs jāpiedāvā vietas izmitināšanai, ja situācija eskalēsies. “Tā bija sanāksme, lai mazinātu satraukumu un atbildētu uz visiem pašvaldību jautājumiem. Diskutējam un runājām par koordinēšanas procesiem par atmaksas kārtību, ja būs jāiesaistās dažādu pasākumu nodrošināšanā: izmitināšana, ēdināšana, sanitārie mezgli un citas lietas,” saka Mārtiņš Šteins.
“Lietuvā pagaidām ir vasara, pie mums vēl ir vasara. Drīz būs ziema. Līdz ar to tas pasākums, ka mēs - viena vai otra pašvaldība - šodien sakām “jā” vai “nē” kaut kādai skolai, bet tai jābūt gatavai. Jābūt sagatavotai. Tas ir jautājums, kas būs ēdinātājs, kas būs dakteris, kas būs tulks?” pauž Gunārs Upenieks.
Tikmēr pašā pierobežā, iedzīvotāji pauž mierīgākus viedokļus. “Tagad, nē, bet agrāk nāca. Tur un tur krūmi čaukstēja. Arī melnādainie nāca. Ķēra viņus. Kāpēc tad robežsargi vizinās? Gulēt uz robežas?” saka Josifs, pierobežas iedzīvotājs.
“Pagaidiet, kā tad ar eiropeiskajām vērtībām? Visiem jābūt vienlīdzīgiem, jāmīl vienam otru. Kā tad tagad - žogs jābūvē? Tās taču ir pretrunas,” pauž Vladislavs, pierobežas iedzīvotājs.
Valsts robežsardze atgādina, ka mobilizējusi savus resursus. Veiksmīgi noris sadarbība arī ar zemessargiem. Bet, kāds ir plāns “B”, par ko tiek runāts politiskajās aizkulisēs, pagaidām zināms nav.
