Pasiene Zilupes novadā - viena no tālākajām Latvijas Austrumu vietām, kas robežojas ar Krieviju. Pagastā dzīvo daudz nacionalitāšu, tāpēc biežākā saziņas valoda ir krievu.
“Rossija RTR”, kā arī citu kanālu izslēgšana no Latvijas retranslējamo programmu saraksta būtiski ikdienas televīzijas skatīšanās ieradumus nemaina, jo vairums izmanto parastās antenas.
Pasienes pagasta pārvaldes vadītāja Skaidrīte Marčenoka saka: “Mēs esam pati, pati pierobeža. Cilvēki savas antenas ir pagriezuši no laika gaitas, no paša sākuma, uz Krievijas pusi un translē mums Krievijas un Baltkrievijas programmas pārsvarā. Cilvēki, kā skatījās tos krievu kanālus, tā viņi krievu puses kanālus arī skatās šodien.”
Jeļena, Pasienes pagasta iedzīvotāja, stāsta: “Skatījāmies “Pirmo Baltijas” kanālu, kad bija, arī “RTR” skatījāmies. Tagad tā visa nav. Ja kaut ko vajag, ir internets, bet vecākiem cilvēkiem, domāju, ka ir grūtāk. Tur bija interesantāk, varēja skatīties ko vēsturisku un zinātnisku. Latviski tikai ziņas ir interesantas. Tās gan skatāmies!”
To, ka vietējos ziņu raidījumus kā latviski, tā krieviski, jo īpaši par reģionā un tuvākajā apkārtnē notiekošo iedzīvotāji pierobežā skatās, uzsver arī Pasienes pagasta pārvaldes vadītāja. Nozīmīgs ziņu avots krievvalodīgajai auditorijai ir arī Latvijas Radio 4. Pušmucovā lielāks iedzīvotāju daudzums izmanto interaktīvo un viedtelevīziju, tāpēc ir sašutuši, ka ierastos šovus un seriālus, kā arī raidījumus vairs nevar turpināt skatīties.
“Es esmu vispār neapmierināts ar šo, nezinu, vai valdība baidās no Krievijas propagandas? Katram cilvēkam, es domāju, ir galva uz pleciem un viņš pratīs izfiltrēt, kas ir, kas nav! Es uzskatu, ja man kaut kas ir atņemts, vajadzētu kaut ko dot pretī,” pauž Pušmucovas pagasta iedzīvotājs Aivars.
Elvīra, Pušmucovas ciema iedzīvotāja, atzīst: “Ja mēs smagi strādājam ikdienā, mēs gribam izklaidi, es gribu labu izrādi, es gribu labu koncertu, es gribu kādu labu šovu, es gribu sarunu ar cilvēkiem. Un, piemēram, Krievijas televīzijas man to visu piedāvā. Mēs to nepolitizējam! Jāmāk kritiski vērtēt. Es domāju, ka cilvēkiem tāpat ir savs prāts un viņus nevar tā ietekmēt.”
Lai arī Latgalē pērn ar 1. janvāri Viļakas un Krāslavas novados sāka darboties divi jauni apraides torņi, signāla kvalitāte dažādās pierobežas vietās aizvien atšķiras, līdzīga pieredze ir arī ar kabeļtelevīzijām.
“Ir cilvēki, kas ir pasūtījuši “TET” televīziju ar visām iekārtām, atnāk, uzliek un nav vienkārši, neņem signālu. Tiešām ir vairākas mājas vairākās vietās, kur šis signāls vienkārši nepastāv. Ir tas valodas šķērslis, patīk mums vai nepatīk, mēs esam Latvija, bet mēs esam tāds stūrītis, kur vairāk runājam krieviski,” pauž Pasienes pagasta pārvaldes vadītāja Skaidrīte.
Tāpat iedzīvotāji atzīst, ka vairāk skatītos Latvijas kanālus, ja to saturs kļūtu daudzveidīgāks. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome e-pastā informē, ka to (līdz ar iziešanu no reklāmas tirgus) sabiedriskajos medijos šogad paredzēts stiprināt vairāk, tajā skaitā arī mazākumtautību valodās.
