Pieņemts 2022. gada budžets; iedzīvotājiem interese zema

Vakar Saeimā pieņemts nākamā gada budžets. Viens no valdības un Saeimas būtiskākajiem ikgadējiem lēmumiem, taču Latvijas iedzīvotāju interese, kā tiek dalīta valsts nauda, ir ārkārtīgi zema. Tikmēr citās Eiropas Savienības valstīs, kuras tiek dēvētas par attīstītām valstīm, sabiedrības interese ir būtiski lielāka. Kāpēc Latvijā tā nav?

Nākamā gada budžets tapis nenoteiktības laikā un ar lielu budžeta deficītu. Ieņēmumi plānojas 10,6 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 12,4 miljardu eiro. Viena no būtiskām problēmām, ko saskata Fiskālās disciplīnas padome, tas ir ceturtais augstākais budžeta deficīta līmenis Eiropas Savienības valstu vidū. “Kumulatīvais deficīts pēdējos trīs gados, kopš Covid-19 krīzes sākuma, varētu sasniegt 1,45 miljardus eiro, kas ir ļoti ievērojama summa, ņemot vērā, ka ar 23. gadu mums nebūs iespēja tik ļoti daudz tērēt, jo Eiropas Savienība ieviesīs ierobežojumus. Tad risks, ka būs grūti samazināt kārtējos izdevumus, kas pieauguši krīzes laikā,” saka Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.

Tas nozīmē, ka nākotnē Latvijā noteikti kāps inflācija. Tas katram no Latvijas iedzīvotājiem nozīmē - cenas kāps visam, ReTV Ziņām saka Inna Šteinbuka. Starp Baltijas valstīm lielākais deficīts plānots Latvijā - 5%, Lietuvā - 3,1%, bet Igaunijā - 2,2%. Pasaules un arī Latvijas banka visu laiku maina finanšu prognozes, tāpēc, pieņemot budžetu, bijusi liela nenoteiktība, stāsta Fiskālās disciplīnas padomē. “Nenoteiktība ietekmē budžeta ieņēmumus un izdevumus. Šobrīd budžetieņēmumi pildās relatīvi labi, pat pārsteidzoši labi. Cik ilgi tas turpināsies, to nevar prognozēt. Pieprasījums uz tēriņiem arī aug, mēs nezinām, vai varēsim pārdzīvot bez lokdauniem.”

Tikmēr pati sabiedrība, kuru šie skaitļi un summas, ko valsts tērē, skars visciešāk,  ir vienaldzīga par budžeta pieņemšanas procesiem. Kā ReTV Ziņām saka finanšu žurnālists Andris Šuvajevs, daļa vainas jāuzņemas politIķiem: viņiem nav intereses skaidrot iedzīvotājiem budžeta jautājumus. “Jābūt ministrijas un ierēdņu līmenim, kas uzcītīgi, patiesi, pēc tādas gribas un vēlmes īsteno procesu jēgpilni. Mums ir vēsturiska bagāža, kur zināmā līmenī cilvēki ir atsvešināti no šī jautājuma, neviena neizsaka, ka budžets ir desmit miljardi,” pauž Andris Šuvajevs, “TVNET” finanšu žurnālists, sociālās antropoloģijas pasniedzējs.

Un to pierāda arī ReTV Ziņu uzrunātie cilvēki - intereses nav. Salīdzinot ar šo gadu, ieņēmumus nākamgad palielinās par vairāk nekā vienu miljardu eiro, tāpat palielinās arī izdevumi 1,6 miljardu eiro apmērā. Kā norāda eksperti, lielākas summas budžetā ir katru gadu, taču nākamā gada budžets ir riskants ar to, ka kādreiz Latvijas aizņēmums būs arī jāatdod. 


Foto: Pixabay