Vairākās pašvaldībās noslēdzās darbs pie apjomīgā finanšu dokumenta - budžeta izstrādes. Līdz ar rēķiniem, cik izdosies iekasēt un aplēsēm, cik būs lemts tērēt, tieši šogad tiek pieņemti arī nepopulāri politiski lēmumi. Jāmeklē papildus finansējums pabalstiem, jāparetina reformas gaitā apvienoto pašvaldību darbinieku pulki, jāatrod kompromisi, kam pienākas un kam nepienākas brīvpusdienas skolās.

Administratīvi teritoriālās reformas un domju vēlēšanu dēļ aizvadītā gada vasara pašvaldību politikā bija īpaši karsta. Jaunu enerģiju diskusijām vēlreiz, nu jau ziemas vidū nācās meklēt aizvadītajā mēnesī izstrādājot 2022. gada pašvaldību budžetus. Jēkabpils novadā, piemēram, bez oficiālajām komiteju, komisiju un domes sēdēm deputāti sanāca vēl uz atsevišķu sanāksmi. Vai garas diskusijas nozīmē, ka - atšķirībā no Saeimas - pašvaldībās tiek atbalstīti arī opozīcijas deputātu priekšlikumi?  “Ja tas ir labs piedāvājums, ja ir redzams, ka tas ir sabiedrībai vajadzīgs, viss ir kārtībā. Bet cita lieta, ir tas, ka mēs varbūt neesam iekļāvuši kaut kādu sociālos pabalstus un vēl kaut ko, kas vienkārši sarausta budžetu. Mēs nevaram būt sociālisms, mums arī attīstībai vajag,” saka Raivis Ragainis, Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs (LZP).

Dažādās vietvarās - dažāda politiskā kultūra. Rēzeknē, piemēram, opozīcijas deputāti sūdzējās, ka budžeta apstiprināšana izsludināta pēkšņi, tāpēc balsojumā nepiedalījās. Tomēr kopumā ne vien kaislības deputātiem, bet drīzāk tieši grūtības finansistiem bijušas vairāk tur, kur nomainījusies vadība, kā arī apvienojušās vairākas dažādas pašvaldības. Jēkabpils novada pašvaldības Finanšu ekonomikas nodaļas vadītāja Gita Kalniete: “Galvenais principā ir tas apjoms. Principā neviens no bijušajiem novadiem, arī pilsētas darbiniekiem nav nekad veicis. Tā arī bija tā lielākā problēma - visu apkopot, savienot, lai būtu tas galvenais rezultāts - izveidotais budžets.”

 “Lai dabūtu laukā, kādi tad ir bijuši kontrolskaitļi, tas bija mežonīgs darbs. Teikšu godīgi, man darbinieki tik stipri pārstrādājās, ka bija uz slimības lapām un strādāja ar visām slimības lapām, principā palīdzēja saviem kolēģiem, lai tikai tiktu uz priekšu,” saka Raivis Ragainis.

“Nē, nu atšķirības bija. Katrs jau likuma ietvaros veica savus darbus, bet tā pieeja bija dažāda un pieredze dažāda. Pirmajā pusgada jau ar budžeta grozījumiem daudz ko mācījāmies un vienveidojām. Šobrīd būs tas rezultāts,” pauž Gita Kalniete.

Gada sākums un budžets daudziem kalpoja par iemeslu, lai beidzot pārskatītu no bijušajām pašvaldībām mantojumā saņemto pašvaldību administrāciju un iestāžu darbinieku pulkus. Ar administratīvā sloga samazināšanu īsti neviens nelepojas. Turklāt – izdevumi, iespējams, pat tikai auguši, vairākās pašvaldībās celts darbinieku, tai skaitā vadības, atalgojums. “Ir bijis pagastiņš, kur, piemēram, bibliotekārs saņēma minimālo algu. Tajā pašā laikā ir pagasts, kur bibliotekārs saņēma 900 eiro. Ko tagad darīt, saejot kopā? Vienādi strādā? Vienādi strādā. Ko mums darīt - visiem uz 500? Nu, tā nenotiek, cilvēki strādā, velta darbu. Tas nozīmē kaut kādā veidā velkam uz augšu. Tas mums izmaksāja, ņemot vērā arī pirmskolas pedagogiem nepieciešamo algu celšanu, 530 tūkstošus,” pauž Raivis Ragainis.

Tiesa - ne visas algas, sociālais atbalsts vai iespēja saņemt brīvpusdienas skolās piemērotas tam bijušajam novadam vai pilsētai, kur tie bija visaugstākie. Tas nozīmē, ka ir arī zaudētāji. Kopumā gan valstī aizvien grūtāk kļūst tām pašvaldībām, kuru iedzīvotāji saņem zemākās darba algas. “Divas lietas. Tas ir izglītības bloks ar jauno pedagogu samaksas modeli. Plus vēl sociālais bloks. Jo palīdzības gribētāju līkne iet uz augšu. Mājokļu pabalstu saņēmēju un citu paliek vairāk. Pašlaik vēl neesam tik gudri, lai prognozētu, kā ar to būs maijā, jūnijā un nākamajā gada pusē,” saka Arvīds Kucins, Augšdaugavas novada domes priekšsēdētājs (“Daugavpils novada partija”).

 “Man nekādu signālu nav, ka būtu kādas neatrisināmas problēmas. Protams, nepārtraukti mēs dzirdam, ka “naudas nav, naudas par maz, valdība mūs apbižot”. Bet esam visi vienā laivā. Valdība savu ir izdarījusi. 3,1% pieauguma ir klāt. Sociālā palīdzība sakarā ar energoresursus pieauguma un pandēmijas lietām, ir dažādas problēmas atvērtas. Jāatliek, kas ir palicis un jādomā, kā šajā grūtajā laikā cilvēkiem palīdzēt. Kā domāt uz nākotni par investīcijām, jo priekšā ir liela aizņemšanās iespēja, būs jārod līdzfinansējums,” pauž Leonīds Salcevičs, finanšu ministrs, padomnieks pašvaldību finanšu jautājumos.

Pašvaldībām, kurām izlīdzinātie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju ir zemāki par 800 eiro, Finanšu ministrija piešķīra dotāciju kopumā 869 tūkstošu eiro apmērā. To savā starpā sadalīja sešas pašvaldības:

• Augšdaugavas novads;
• Jēkabpils novads;
• Krāslavas novads;
• Līvānu novads;
• Rēzeknes novads;
• Varakļānu novads.

Šīs dotāciju summas gan ir samērā niecīgas salīdzinājumā ar tām, ko šīs pašas pašvaldības saņem no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda. Kamēr ar nabadzīgākām pašvaldībām valsts daudz maz atradusi vismaz īslaicīgu kompromisu, neapmierinātākas kļūst bagātās pašvaldības jeb tās, no kuru iemaksām dotācijas citiem tiek izdalītas. Latvijas Pašvaldību savienībā norāda, ka Finanšu ministrija solīts izlīdzināšanās fonda kritērijus pārskatīt.

Foto: Freepik