Jau vasarā pircēji veikalos izjuta pamatīgu cenu kāpumu pienam un tā produktiem. Tikmēr piensaimnieku maciņos par saražoto piena litru šobrīd ieripo vien aptuveni par 5 centiem vairāk nekā pērn. Daudzās saimniecībās tas nespēj segt strauji augušas izmaksas lopbarībai, degvielai, traktortehnikas rezerves daļām un elektrībai. Lai izdzīvotu, piensaimniekiem nākas krietni pārdomāt ikdienas izmaksas.
Šo dienu krietnais sals vieš izmaiņas arī fermas ikdienā zemnieku saimniecībā “Caunītes” Veselavas pagastā. Rūpēs par vairāk nekā 700 lopiņu labsajūtu no kuriem 350 ir slaucamās govis, jādarbina papildus sildītāji, lai neaizsaltu ūdens piegāde. Kā ReTV ziņām stāsta z/s “Caunītes” saimnieks Aldis Zilveris: “Galvenais lai ūdens un kur gulēt. Sausums un ūdens un barība, tad nekādu problēmu nav.”
Saimnieks ReTV Ziņām stāsta, papildus sildīšana noteikti palielinās elektrības rēķinu. Bet jau tagad maciņu pamatīgi ietekmē lopbarības cenu kāpums vairāk nekā par 30%. Pēdējā gada laikā lopkopībā visstraujāk augušas izmaksas tieši lopbarībai, viskrāsāk sojai un rapsim. ZS “Caunītes” nepieciešams iegādāties pat 50% lopbarības, tātad šajā pozīcijā izmaksas augušas visstraujāk.
Pašiem sagatavot lopbarību pietiekamā apjomā nav izdevies, jo trūcis kvalitatīvas tehnikas. Un šeit nākamais izmaksu pieaugums, pirmkārt jau cenas augušas degvielai par vismaz 20 % un rezerves daļām par aptuveni 15%. Aldis Zilveris stāsta: “Tehnikai jābūt jaudīgai un kvalitatīvai un ja tās nav, tad nevar īsā laikā savākt daudz lopbarības, šeit mēs krītam iekšā, tā ir vājā puse. Nu risinam šo jautājumu.”
Tikmēr piena iepirkuma cena gada laikā augusi vidēji par 15% un lai gan šobrīd sasniegusi vēsturiski augstāko atzīmi - vidēji 34 centus par litru, daudzās saimniecībās tā joprojām nespēj segt šobrīd augstās ražošanas izmaksas, ReTV Ziņām atzīst Zemnieku Saeimas pārstāvis Raimonds Jakovickis: “Kā rezultātā saimnieki neko nevar nopelnīt, viņiem sanāk strādāt pa nullēm.”
Agroresursu un ekonomikas institūra vadošā pētniece Ingūna Gulbe ReTV Ziņām atklāj, kovid dēļ šobrīd pasaulē neviens neņemas prognozēt kas notiks ar piena cenām: “Nav pamata cerēt ka tuvākajā laikā, tuvākajā pusgadā, pārtikas produktiem būtu gaidāms cenu samazinājums būtisks. Visticamāk būs kāpums un viņš turpināsies.”
Katrā saimniecībā izmaksas gan ir atšķirīgas - citam šobrīd vairāk jāmaksā par elektrību, vēl kāds pamazām saskars jau ar darba algu pieaugumu. Tikmēr “Caunītēs” ReTV Ziņām uzsver, šādas krīzes ikreiz iezīmē Latvijas piensaimniecības galveno problēmu: “ Tā pamatproblēma ir tā, ka zemnieki negrib apvienoties. Vainīgi daļēji esam mēs paši, esam sašķelti, nav vienotas organizācijas, nav kooperatīvi. Divi kooperatīvi trijās Baltijas valstīs tas būtu pietiekami.”
Ingūna Gulbe piebilst, ka “pieniniekiem” vajadzīga ir kooperācija: “Jo katrs mazais Latvijas ražotājs ir tikai maziņš puteklītis uz pasaules piena kartes tirdzniecības, ka viņš neko nevar izdarīt. Zemniekiem ir jāapvienojas kooperatīvā, lai nodotu lielāku pienu un lai arī piena pārstrādātājiem kaut kādā mērā būtu jākļūst lielākiem, apjomīgākiem, lai varētu atkal tirgot pasaules tirgos.”
Zemnieku Saeimā stāsta, piensaimnieku kooperatīvu dažādos reģistros netrūkstot, taču tie pārsvarā darbojas kā starpnieki piena iepirkšanā, nevis aizstāv piensaimnieku intereses: “Mums Eiropas savienībā vienīgais tāds starptautiskais kooperatīvs, sadarbībā ar igauņiem E-Piim, paskatīsimies kā strādās nākamajos gados. Varbūt citi tad pieņems kādus lēmumus, vai tur pievienoties vai veidot ko savu.”
Piensaimniecībā iesaistītie atzīst, krīzes un dažādu izmaksu krasas svārstības ik reiz nozarē strādājošos mudina pārvērtēt nākotnes plānus. Kāds šo laiku neiztur un saimniecību arī likvidē, tikmēr cits saredz iespējas un ganāmpulku pat paplašina.
