Pie Tosmares ezera Liepājā atjauno retu biotopu – kaļķaino zāļu purvu

Liepājā, Tosmares ezera krastā, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) uzsākusi kaļķainā zāļu purva atjaunošanu, aptuveni 23 hektāru plašu teritoriju atbrīvojot no kokiem un krūmiem. Kaļķainie zāļu purvi Eiropā ir reti sastopami, dabas liegumā “Tosmare” tas aizauguma dēļ pamazām pārvēršas par mežu. Dabas aizsardzības speciālisti apņēmušies to nepieļaut, lai neizzustu tikai šai konkrētajai videi raksturīgās augu un gliemežu sugas.

Starp Liepāju un Dienvidkurzemes novadu esošais aptuveni četru kvadrātkilometru lielais Tosmares ezers gan agrāk veiktās meliorācijas, gan dažādu citu iemeslu dēļ pamazām aizaug, pakāpeniski pārvēršoties purvā. “Šī vieta, kur stāvam, jau skaitās kā Tosmares ezers, ūdens, bet no ezera neko neredzam. Atsevišķas lāmas izvietotas dziļāk,” saka Dace Sāmīte, DAP Kurzemes reģionālās administrācijas direktore.

Zem šeit esošā purva ir vēl neizpētīta biezuma dolomīta slānis, kas augsnē rada kaļķainu vidi un ļauj šeit labi augt citviet Eiropā reti sastopamām gliemežu un augu, piemēram, dažādu savvaļas orhideju sugām. Pirms vairākiem gadu desmitiem ezera krastos pļauta zāle kūts pakaišiem, bet, mainoties lauksaimniecības metodēm, tas vairs nenotiek, tāpēc purvs aizaug ar kokiem un krūmiem. Šogad Eiropas Savienības finansētā projekta ietvaros uzsākta to ciršana, lai novērstu purva iztvaikošanu un pārvēršanos par mežu. “Ja mums veiksies, tas būs paraugs, kas līdzvērtīgās teritorijās jādara. Kā mācību līdzeklis. Jo diezgan bieži pierādījies, ka prakse ir stipri labāka par teorijas mācīšanu. Šis ir tikai viens no objektiem, kur centīsimies atgūt tādu purva platību, kāda bija gadu desmitus atpakaļ,” saka Raits Čakstiņš, DAP Kurzemes reģionālās administrācijas direktores vietnieks.

Šobrīd uzsāktos darbus purvā plānots pabeigt līdz marta vidum, kad sāksies putnu ligzdošanas sezona. Citviet Latvijā dabiskās pļavas no aizaugšanas pasargā savvaļas zālēdāju ganāmpulki, taču kaļķainā purva gadījumā tas nederot, jo šeit augošā zāle lopiem negaršo. Tātad - Dabas aizsardzības pārvaldei pēc kāda laika te atkal nāksies atgriezties. “Noteikti pļausim atkal šos kokaugus, krūmus. Cik bieži tas notiks, skatīsimies no apstākļiem, bet prognozējam trīs līdz piecu gadu periodā atkārtoti nākt iekšā. Tas būs stipri lētāk – pļaušana, nekā pašreizējie ieguldījumi, kad esam atlaiduši gadu desmitiem. Tad apķeramies, kā, jā, vajadzētu kaut ko darīt,” saka Raits Čakstiņš.

Šogad plānots pabeigt Tosmares ezera dabas aizsardzības plānu, kurā Liepājas pašvaldība cer iekļaut arī dabas tūrisma piedāvājumu. “Mūsu redzējums ir veidot vismaz vienu vai vairākas dabas takas, lai iedzīvotāji varētu baudīt dabas vērtības. Protams, ar izglītojošu funkciju, lai var saprast, izzināt, kas tad tur ir,” pauž Dace Liepniece, Liepājas domes Vides nodaļas vadītāja.

Dabas aizsardzības pārvalde pret šo ideju nav noraidoša, aicina sabiedrību iesniegt priekšlikumus par Tosmares ezera turpmāko izmantošanu, protams, respektējot faktu, ka tas iekļauts Eiropas aizsargājamo dabas teritoriju “Natura 2000” sarakstā.


Foto: liepajniekiem.lv