Viens no diskriminācijas galvenajiem cēloņiem Latvijā ir izpratnes trūkums sabiedrībā par to, uz kādām tieši situācijām ir attiecināms termins "diskriminācija", liecina Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) jaunākā pētījuma provizoriskie dati.

Tāpat šie dati atklāj, ka Latvijas iedzīvotāji par vienu no izplatītākajiem diskrimināciju veicinošajiem faktoriem nereti uzskata vēsturisko mantojumu, kas atspoguļojas audzināšanā, jo cilvēka vērtību sistēma veidojas bērnībā. Tiesa, ja viņu vērtējumā pozitīvas pārmaiņas var panākt, tikai nomainoties vairākām paaudzēm, eksperti ir noskaņoti optimistiskāk.

SIF sekretariāta direktore Zaiga Pūce ir pārliecināta, ka iekļaujošu sabiedrību Latvijā var izveidot ātrāk nekā pēc 100 un vairāk gadiem. Lai to panāktu, ir svarīgi veicināt sabiedrībā izpratni par sociālās iekļaušanās jautājumiem, toleranci un saliedētību starp dažādām diskriminācijas riskiem pakļauto personu grupām. Viņas ieskatā, mērķa sasniegšanai nepieciešami detalizētāki rīcības modeļi un atbalsta mehānismi.

Viņa atklāja, ka saskaņā ar pētījuma provizoriskajiem datiem Latvijas iedzīvotāji atšķirīgu attieksmi salīdzinoši visbiežāk piedzīvo darba vidē. Šim aspektam, izstrādājot jaunus diskriminācijas novēršanas mehānismus, SIF eksperti pievērsīs īpaši lielu vērību, jo dažādības atzīšanai ir ļoti nozīmīga loma jebkuras organizācijas izaugsmē, tostarp inovāciju attīstībā, jaunu klientu un partneru piesaistē un tamlīdzīgi, bet līdz ar to arī valsts ekonomiskās izaugsmes veicināšanā.

Uz tendenci, ka Latvijā diskriminācijas pazīmes biežāk tiek novērotas tieši darba vidē, norāda arī pētījumu kompānijas "Kantar" vecākā klientu vadītāja Revita Logina. Viņa sacīja, ka šī pētījuma provizoriskie rezultāti lielā mērā apstiprina citos pētījumos novēroto - diskriminācija Latvijā joprojām ir klātesoša, īpaši darba vidē, turklāt tā negatīvi ietekmē dažādu sabiedrības grupu dzīves kvalitāti.

"Pārsteidzošs šķiet fakts, ka liela daļa diskriminācijas riskam pakļauto cilvēku ir pieņēmuši šo situāciju kā pašsaprotamu un ir iemācījušies tai pielāgoties. Piemēram, kamēr vieni mērķtiecīgi slēpj savu vecumu un seksuālo orientāciju, citi paši saviem spēkiem izstrādā risinājumus, kas palīdz atrisināt ar kustību ierobežojumiem saistītos mobilitātes izaicinājumus. Manuprāt, šo cilvēku domāšanas maiņa varētu būt viens no lielākajiem atbildīgo institūciju izaicinājumiem, tāpēc ar lielu interesi gaidu dzimumu diskriminācijas ekspertu viedokli par šo jautājumu, kas tiek izzināts padziļinātajās intervijās," viņa norādīja.

Lai gan pētījums vēl nav noslēdzies, tā īstenošanā iesaistītie eksperti, izvērtējot provizoriskos rezultātus, kas gūti galvenokārt fokusa grupās, norāda, ka jau šobrīd ir skaidrs, ka, izstrādājot jaunu diskriminācijas novēršanas plānu, ir jāņem vērā trīs lietas.

Pirmkārt, nevar nedz ignorēt, nedz arī novērst dažādību. Gan Latvijas, gan pasaules prakse liecina, ka daudz lietderīgāk ir pieņemt to un izmantot tās priekšrocības. Otrkārt, lai atrisinātu problēmu kvalitatīvi, ir svarīgi identificēt un novērst tās cēloņus, un tā nav tikai valsts atbildība, bet arī visas sabiedrības atbildība. Treškārt, cīņa ar diskriminācijas cēloņiem nevar aprobežoties tikai ar darba vidi. Tā ir jāsāk ar pirmsskolas izglītības iestāžu mācību programmu pilnveidi, iekļaujot tajās jautājumus, kas veicina jaunās paaudzes - nākotnes darba devēju un darba ņēmēju - izpratni par dažādību, tās pievienoto vērtību.

Pētījumu "Diskriminācijas situācijas izpēte Latvijā" īsteno SIF sadarbībā ar pētījumu kompāniju "Kantar" un Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūtu. Tā mērķis ir ar dažādu metožu palīdzību - fokusgrupas, aptaujas un citām - izvērtēt aktuālo situāciju diskriminācijas jomā Latvijā, apzinot dažādu sociālo grupu, tostarp darba devēju un darba ņēmēju, pretdiskriminācijas ekspertu, kā arī sociālās atstumtības un diskriminācijas riskiem visvairāk pakļauto sabiedrības grupu pārstāvju, viedokli par diskriminācijas cēloņiem, riskiem un izaicinājumiem, kas ļautu identificēt galvenos iekļaujošas sabiedrības izveidi bremzējošos faktorus un rast efektīvākos risinājumus šāda sabiedrības modeļa attīstīšanai.

Pētījuma rezultāti tiks prezentēti 2023.gada janvārī.

Foto: Freepik