Straujā cenu kāpuma dēļ daļa iedzīvotāju tagad spiesti izvēlēties prioritātes, ko pirkt, kurš būs pirmais rēķins, ko apmaksāt, kuru rēķinu nolikt malā. Veikts jauns pētījums, kurš parāda - gada laikā pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri maksājumus kavējuši tieši naudas trūkuma, nevis aizmāršības dēļ.
Pēc kredītu pārvaldības uzņēmuma “Intrum” veiktās aptaujas secināms - katrs piektais aptaujas dalībnieks apgalvo, ka pēdējā gada laikā ir kavējis maksājumu, kamēr vēl pirms gada šādu atbildi sniedza katrs ceturtais aptaujātais. Cēsinieks Lauris arī ir izjutis ļoti lielu cenu kāpumu un, ja tā turpināsies, būs spiests no kaut kā atteikties. Lauris Bahmanis stāsta: “Jāuztur divas automašīnas, jāmaksā visi rēķini, vēl sieva dekrētā un sievai tā nauda nav īsti kā alga. Pagaidām ar savu finansiālo stāvokli sūdzēties nevar. Protams, ja laiki pienāks tam, ka finansiālais stāvoklis pasliktināsies, nu, tad man no kaut kā būs jāatsakās - no tā paša sporta, vai būs jāsāk domāt par to, ka otru automašīnu nolikt malā, kadu laiku nebraukāt.”
Izrādās, ka 70% iedzīvotāju pandēmijas laikā ir mainījušies iepirkšanās paradumi. “Maxima” komunikācijas vadītāja Liene Dupate - Ugule atzīst: “Kā redzam pētijuma datos, cilvēki ir palikuši ekonomiski jūtīgāki. Šie ienākumi ir kritušies un to mēs arī redzam viņu atbildēs, ka viņi tērē mazāk, īsāk sakot, mazāk naudiņas, ko tērēt un līdz ar to tas atspoguļojas kaut kādā ziņā uz pirkuma rezultātiem, ka cilvēks nāk mazāk, bet tomēr tajā pašā laikā, arī proporcināli pērkot vairāk.”
Cēsinieks Lauris Bahmanis vēl piebilst: “Protams ir tā, ka ieej veikalā, bija pierasts, ka ej, ņem un nedomā par to, ko tu pērc, bet tagad, par cik tā situācija ir tāda, jā, protams, ieej veikalā, padomā, kas būs nepieciešams, nebūs nepieciešams, tad arī tās preces tā salasās, kas būs vairāk nepieciešams, kas mazāk.”
Viens no lielākajiem cenu kāpumiem ir elektrībai, tomēr AS “Latvenergo” preses sekretāre Ivita Bidere norāda, ka šobrīd problēmu ar rēķinu apmaksas termiņu neivērošanu nesaskata: “Lai arī cenas ir kāpušas, lai arī nevienam nepatīk saņemt lielāku rēķinu, tomēr redzams, ka elektroenerģijas lietotāju pusē ir izpratne par iemesliem, kādēļ tas tā notiek. Klienti šajā laikā apzinās, cik tas ir svarīgi un neuzkrāt, neveidot šādu parādu masu, lai neizveidotos problēmas nākotnē.”
Lauris uzskata, ka elektrības cenu izmaiņas tomēr ir jūtamas: “Par elektrību runājot, tās cenu izmaiņas īstenībā ir jūtamas ļoti lielas, tāpēc, ka par elektrību man rēķinis ir gandrīz par 20 eiro vairāk. Visu laiku maksājām aptuveni 57 eiro, tagad es maksāju 70 - 80 eiro, tas ir jūtams, bet par komunālajiem maksājumiem mazliet tā mazāk, tur tā cenas ir minimāli kāpušas - to būtiski nejūt.
Pētījuma dati parāda, ka 46% Latvijas patērētāju uzskata, ka Covid- 19 krīze negatīvi ietekmēs viņa finanses vēl vismaz 12 mēnešus, bet 25% prognozē, ka paies vairāk nekā divi gadi, līdz viņu finansiālā labklājība normalizēsies.
