Pēta lībiskā dialekta iezīmes talsinieku runā

Latvijā ir 3 dialekti – augšzemnieku, vidus un lībiskais dialekts -, kas apvieno aptuveni 500 izloksnes, jo tieši tik pagastu Latvijas teritorijā savulaik bijuši. Talsu pagasta nekad nav bijis, tāpēc nav arī Talsu izloksnes.

Pētījuma autore Anete Ozola saka: “Tas ir reģionālais centrs. Tātad - tur sanāk cilvēki gan no Rīgas, gan Dundagas, gan no Kolkas, varbūt Liepājas. Un tad tur veidojas tā interesanti, jā. Arī savā pētījumā es par to rakstu, ka patiesībā Talsi, tas ir tāds krustpunkts, kur satiekas ļoti daudzas izloksnes. Tas ir daudziem reģionālajiem centriem raksturīgs.”

Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūtā zinātniskā asistente Anete Ozola nav talsiniece, taču viņas vecaistēvs ir no Pūņām, kas ir vien pāris kilometru attālumā no Talsu pilsētas, un viņa arī ieprecējusies talsinieku ģimenē. Tāpēc, atbraucot uz deviņu pakalnu pilsētu, viņa izbauda, cik interesanti apkārt tiek runāts. Turklāt - uz draugu pasākumiem viņa ierodas ar diktofonu. Senākie pētījumā izmantotie materiāli ir no 1940.gada, bet jaunākie vien no pagājušā gada.

“Šajā pētījumā es esmu izmantojusi arī no “Saimnieks meklē sievu” ierakstus. Ļoti, ļoti labi! Tur ir Vitālijs un Dana, un viņi ļoti labi runā lībiskajā dialektā,” saka Anete.

Pētījuma autorei visinteresantākā daļa bijusi sintakses pētīšana. “Nu, piemēram, esat dzirdējuši, ka saka “Runāt ar Ievas”. Literārajā latviešu valodā tā nesaka, arī citos dialektos tā nesaka, bet Talsos ļoti, ļoti izteikti tas ir. Arī kopā ar darbības vārdu “Redzēt Ievas”. Tā ir tāda īpatnība, kas ir ļoti noturīga, to saka arī jaunākās paaudzes cilvēki.”

Talsos ļoti patīk vārds “dižs”, tāpēc šeit ir Dižmāras tirgus, dižrausis un dižošanās. Tāpat tiek mainīti arī personvārdi, piemēram, Mārcis ir Mārciš, Otto – Otiš, bet Ilze kļūst par Ilziš. Izloksnes ir tik dažādas, ka reizēm viens vārds otrā Latvijas galā var nozīmēt ko citu.

Anete Ozola: “Manuprāt, ļoti zīmīga īpatnība, kuru runā ļoti daudzi talsinieki, ir, piemēram, priedēklis saīsināts. Piemēram, “jadār”, “noiet”. Tātad, nebūs “jādara” vai “noiet”, bet kaut kas nedaudz pamainās.”

Latviešu valodas institūta vadošā pētniece atzīst, ka valoda ir pelnījusi, lai to koptu un bagātinātu, tikai esot žēl, ka literārā valoda maz paņem no dialektiem un izloksnēm. 

Anete Ozola ir baltu filoloģijas maģistrantūras studente, un nākamgad arī viņas maģistra darbs, protams, būšot veltīts Talsiem.


Foto: Kurzeme.lv