Pērn nebanku kredītos izsniegts pusmiljards eiro; bažas par spēju tos atmaksāt

Pērn iedzīvotājiem Latvijā izsniegts par 96 miljoniem mazāk dažāda veida aizdevumu nekā 2019. gadā. Tas ir par aptuveni 16% mazāk. Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Baiba Vītoliņa min vairākus iemeslus, tai skaitā pandēmiju un cilvēku nedrošību par nākotni. “Turpinājās iepriekšējos gados vērojamais samazinājums, jo ierobežotas maksimālās procentu likmes, atsevišķi kredītu veidi vairs nerentabli komersantiem. Un tas, ka stājās spēkā jaunas licenču maksas - 55 tūkstoši gadā - vairākiem maziem komersantiem ir pārāk daudz.”

Pērn kopumā no jauna izsniegti aizdevumi vairāk nekā pusmiljarda eiro apmērā. Sadalot uz Latvijas iedzīvotāju kopskaita, tas nozīmētu, ka katrs mūsu valsts iedzīvotājs, tai skaitā arī bērni, 2020. gadā būtu aizņēmies vismaz 260 eiro. Sociālantropologs Andris Saulītis uzskata - tas pierāda, ka situācija nemaz nav tik rožaina. Saulītis ReTV Ziņām skaidro, ka būtisks izsniegto kredītu apjoma samazinājums novērojams tieši pērn pavasarī, kad sākās pandēmija. Tas nesakrīt ar bieži pausto argumentu, ka nebanku kredīti cilvēkiem ir nepieciešami tieši ārkārtas situācijā.

“Kā redzam, kad ārkārtas situācija, tad pieprasījums krīt, tad tie nav nekādi ārkārtas aizdevumi, jo valsts spēj palīdzēt cilvēkiem, vai ir banku kredīti, kuri ir pieejamāki iedzīvotājiem. Tas viss iet paralēli ar ekonomisko aktivitāti, un tas liecina, ka šī nozare ir dzīvotspējīga,” saka Andris Saulītis.

Saulītis īpašu satraukumu pauž par internetā izsniegtajiem ātrajiem kredītiem. Lai gan pērn tie izsniegti mazākā skaitā, taču par lielākām summām. Viņš ir satraukts, ka vairāk nekā puse šo kredītu ņēmēju pagarina kredīta atmaksas termiņu vairāk nekā trīs reizes. “Tas liecina, ka tas ir tas biznesa modelis, uz kā ir balstīta visa šī nebanku kreditēšana, nevis uz maksātāja, kurš atmaksā pirmajā termiņā. Tie, kuri pagarina vairākas reizes. Tas liecina par būtisku trūkumu šajā visā modelī, ka nevis tiek atbilstoši izvērtēta kredīt spēja, lai varētu atdot, bet turēt viņu āķī, lai viņš maksā augstos aizdevuma procentus.”

ReTV Ziņu uzrunātais Jānis no Rēzeknes stāsta, ka arī viņš savulaik nonācis ātro kredītu riņķadancī. Paņemt pirmo aizdevumu pamudināja vilinošās kredītu reklāmas, bet vēlāk jau parādu jūgs krietni pārsniedzis ikmēneša ienākumus. Viņš ir gandarīts, ka šodien kredītu reklāmas vairs nav pamanāmas ik uz soļa.

Tikmēr PTAC ceļ trauksmi, ka pēdējo pāris gadu laikā pieaug krāpšanas gadījumu skaits, kad cilvēki saņem zvanus no ārvalstīm ar solījumiem gūt ātru un lielu peļņu, kā arī cilvēkiem it kā bankas vārdā tiek izsūtītas īsziņas vai e-pasti.

Baiba Vītoliņa uzsver šo problēmu risināšanā daudz aktīvāk būtu jāiesaistās bankām, rodot veidus, kā liegt šādus darījums. Tai pašā laikā arī cilvēkiem jākļūst daudz uzmanīgākiem, lai, pirmkārt, neaizņemtos tā saukto ātro un beigās arī dārgo naudu, un, otrkārt, neuzķertos uz krāpnieku vilinošajiem piedāvājumiem. 


Foto: FreePik