Banku klientiem pērn izkrāpti 11 miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati. Kāpēc? Kas ir tie veidi, uz kuriem uzķeras Latvijas iedzīvotāji?
Pamatā šāds ir krāpnieku sarunas veids - ātrs, ar mērķi cilvēkam likt apjukt un nespēt skaidri domāt. Izrādās, tas strādā! No 100 zvaniem četri cilvēki jeb četri procenti sazvanīto uzķeras un steidz maksāt vai uzticēt savus datus krāpniekiem. Viens no skaļākajiem notikumiem pagājušajā gadā bija priesteris Pasjuts Mareks Marija Olainē. Viņš nodeva datus krāpniekiem, rezultātā no baznīcas konta izņemti 5000 eiro.
Valsts policijas apkopoti dati rāda, ka aizvadītajā gadā no iedzīvotājiem izkrāpti vairāk nekā seši miljoni eiro; sākti 790 kriminālprocesi. Cik kopumā iedzīvotāju ir cietuši, Valsts policijai datu nav. Toties Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati par Latvijas lielākajām bankām liecina - pērn bijuši vairāk nekā trīs tūkstoši telefonkrāpniecības gadījumu, viņu izvilinātā summa ir gandrīz pieci miljoni eiro. Novērstie krāpšanas gadījumi ir četri tūkstoši, izglābti – divi miljoni eiro. Salīdzinot ar 2020. gadu, pērn krāpšanu apjoms ir dubultojies.
Mobilo pakalpojumu sniedzēja “Bite” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā aptaujā secināts, ka pat 91 procents Latvijas iedzīvotājs zina, kā rīkoties telefonkrāpnieku zvana gadījumā. Taču vēl nupat Latgalē, krāpniekiem uzdodoties par bankas darbiniekiem, no iedzīvotājiem atkal izkrāpuši vairāk nekā 18 tūkstošus eiro. Arī Cēsīs kāds sirmgalvis jau otro reizi apmuļķots, tādā veidā kopā zaudējot 100 tūkstošus eiro.
Kriminologs norāda - krāpnieki ir izcili psihologi un manipulētāji, kuri gan spēj atrast upuri, gan realizēt savus ļaunprātīgos nodomus. “ Šeit pēc būtības nav svarīga izglītība, bet psihofizioloģiskās īpašības - cilvēka komunikablitāte, pārliecināšanas spējas, viņa impulsivitāte, varbūt arī radošums, kas neapšaubāmi piemīt. Ne vienmēr tas saistīts ar izglītību, bet psihofizoloģiskām īpatnībām,” norāda Andrejs Vilks, kriminologs, Rīgas Stradiņa universitātes profesors.
Apkrāptajiem var būt atšķirīgs izglītības līmenis, vecums, dzīvesvieta un nodarbošanās, tomēr gandrīz visiem upuriem ir arī kaut kas kopīgs. “Katrs indivīds, kurš pakļaujas šai ietekmei, viņiem ir bailes, panika, ziņkāre. Tie varētu būt jaunieši vai arī seniora tipa, bet te ir raksturīgs sekojošs, ir ļoti augsta latentāte - cilvēki, ja ir apkrāpti, reti par to ziņo, pirmkārt, ir kauns par to, ka neatbilstoši cilvēks ir rīkojies, pakļāvies krāpniekam, tas nav īpaši patīkami,” uzsver Andrejs Vilks.
Policijā atzīst - telefonkrāpniecība jau ir kļuvusi par noziedzīgu grupējumu biznesa modeli. “Ir ļoti labi strukturēts, ir dažādas nodaļas - cilvēki, kuri atbild par konkrētām jomām, ir finanšu direktori, cilvēku resursu direktori. Tik tiešām tās organizācijas ir ļoti lielas, bet ne tikai Latvija ir skarta ar šo sērgu, skartas ir visas Eiropas Savienības valstis,” uzsver Ruslans Grigs, Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks.
Pārsvarā krāpnieki nerunā latviešu valodā, pat neatrodas Latvijā. Arī ienākošā zvana telefona numurs, iespējams, ir viltots. Eksperti brīdina cilvēkus uzmanīties. Ja rodas kaut mazākās aizdomas, telefonsaruna pēc iespējas ātrāk ir jāpārtrauc. Nekādā gadījumā pa tālruni nedrīkst sniegt nekādu privātu informāciju.
Plašāka diskusija šovakar ReTV raidījumā “Aklā zona” pulksten 21.25.
