Pedagogi un vecāki saskaras ar problēmām attālinātajās mācībās

Amēlija mācās 9. klasē. Attālinātās mācības rit pildot skolotāju iesūtītos uzdevumus un noteiktos laikos pieslēdzoties tiešsaistes stundām Zoom platformā. Kādu dienu tāda ir tikai viena pieslēgšanās, citreiz pat piecas. Meitene stāsta, ir skolotājas kurām šī tiešsaistes stundu organizēšana norit raiti, bet citām tas sagādā pamatīgas grūtības.

Amēlija atzīst, bērniem bieži nākas attālinātās stundas sākumā skolotājiem skaidrot, kā lietot tehnoloģijas. Nereti mācību process krietni kavējas.

“Lai visa klase zina, kur ir links, lai var pievienoties, zināms skaidrs laiks cikos. Ja skolotājs ir “uzgaidāmajā istabā”, lai laicīgi laiž iekšā un lai nav citiem jāsaka, lai skolotājai atgādina. Lai ielaiž, lai skolotāja māk padalīties ar ekrāniem,” saka 9.klases skolniece Amēlija.

Redzot, kā norit attālinātais mācību process, Amēlijas tētis ir satraukts par pamatīgo spriedzi, kuru šobrīd izjūt bērni un kādas sekas tā radīs nākotnē. Viņaprāt, izglītības sistēmas veidotājiem laicīgi vajadzēja gan pedagogus, gan arī vecākus sagatavot darbam attālināti, nevis paļauties tikai uz pašu pedagogu spējām un izpratni.

Juris Čeičs: “Jābūt kaut kādām vadlīnijā, un es zinu, ka tās ir. Un ir skolotāji, kuri tās pieņēma, cik es zinu pēc savu bērnu pieredzes, tad šī mācīšanās ir jēgpilnāka. Bet tie, kuri domāja, ka tas tikai pagaidu process un nepielāgoja savu mācīšanas procesu un kuriem ir grūtāk ar IT tehnoloģiju apgūšanu, tur tās problēmas turpinās.”

ReTV tiek uzsvērts, ka attālinātās mācības bērniem sniedz milzīgu pieredzi sava laika plānošanā, kā arī attīsta patstāvību. To atzīst arī literatūras un latviešu valodas skolotāja Māra Ozola.

Skolotāja gan uzskata, ka, plānojot attālināto mācību procesu, pedagogiem nepieciešama lielāka brīvība. Viņa uzsver, ka katra klase, katrs bērns atšķiras, tāpēc tieši pedagogs vislabāk zina, kādu pieeju katrā gadījumā izvēlēties.

Pedagoģe gan atzīst, mācību procesu krietni atvieglotu vienota, kvalitatīvu mācību materiālu un uzdevumu bāze.

“Jo mazāk kāds no malas ar pirkstu bakstīs dari tā un dari šitā, nebūs jau ar visiem skolotājiem vienādi tās pratības. Jā, es daudz esmu iemācījusies, kolēģi arī ir, citi gan nē - kā brauca, tā brauc, jo citi jau mācēja tajos datoros,” saka Māra Ozola.

Cik ilgi Latvijā vēl turpināsies attālinātais mācību process, pagaidām nav zināms. Pirmdien mācības klātienē varēs atsākt to pašvaldību 1.-4. klašu skolēni, kur 14 dienu kumulatīvā saslimšana ir zemāka par 200 gadījumiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Tikmēr 7. līdz 12. klašu skolēni attālināti mācās jau kopš 26. oktobra.


Foto: pixabay.com