Patvaļīgi aizber Durbes upi

Pagājušās nedēļas nogalē Valsts vides dienests saņēma anonīmu ziņu no iedzīvotāja, kura uzņemtajā video redzams, ka Dienvidkurzemes novadā patvaļīgi ir aizbērta Durbes upes izteka no Durbes ezera. Valsts vides dienests šobrīd ir ierosinājis administratīvā pārkāpumu lietu, lai noskaidrotu vainīgo personu. 

Pēc ziņojuma saņemšanas Valsts vides dienesta inspektors apsekoja teritoriju un apstiprināja faktu, ka patvaļīgi ir veikta ūdensobjekta hidroloģiskā režīma maiņa. Durbes upe ir viena no Latvijas lašupēm, nelikumīgā būve pilnībā aizšķērsoja zivju migrācijas ceļu.  VVD Kurzemes reģionālās pārvaldes zvejas kontroles daļas vadītājs Ruslans Pečulis saka:

 “Svarīgi ir uzturēt upes līmeni, jo Durbe tālāk arī satek kopā ar Tebru, veidojot Saku, bet šajā upē notiek arī zivju migrācija. Rudeņos tie ir laši un taimiņi. Pirmām kārtām, tā saglabā ūdens plūdumu, lai nesāktos zivju slāpšana, jo šobrīd ir mazūdens laiks.”

Valsts vides dienestam pagaidām nav aizdomās turamo personu, bet ir skaidrs, ka aizsprosta veidošanā ir bijusi iesaistīta smagā tehnika un darbs veikts profesionāli, izveidojot ko līdzīgu ceļam. Ruslans Pečulis: “Ir redzamas pēdas gan ekskavatora, gan arī automašīnas, smagās automašīnas, kas ir vedušas kravu klāt. Materiāls ir gan smilts, gan akmeņi, gan māls. Māls primāri laikam, lai pilnībā apturētu šo te ūdens plūsmu.”

Uzreiz tika iesaistīta vietējā pašvaldība, kas svētdienas rītā par saviem līdzekļiem veica rakšanas darbus, lai daļēji atjaunotu ūdens caurplūdi. Izmeklēšanās laikā ar upes attīrīšanu nodarbosies pašvaldība, pēc vainīgā atrašanas civiltiesiskā kārtā tiks piedzīti izdevumi. Dienvidkurzemes novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Vārna: “Pieļauju, ka tie, kas tur veica darbu, nodoms jau nebija sagandēt upi un pazemināt upes līmeni. Tas nodoms bija ezera līmeni paaugstināt, jo ezerā kopš upes iztīrīšanas līmenis ir krities.”

Jau vairākus gadus no vietējiem iedzīvotājiem un zvejniekiem tiek saņemtas sūdzības, ka Durbes ezerā zemā ūdens līmeņa dēļ nav iespējams veikt zveju. Un vietējai pašvaldībai aktuāla problēma bija upes pārgāzes projektēšana, kuras izbūvei 2012. gadā tika saņemts valdības apstiprinājums, bet darbi pie tehniskā projekta dažādu iemeslu dēļ apstājās. 2018. gadā pēc Durbes upes tīrīšanas no Durbes ezera sāka straujāk izplūst ūdens. Šobrīd Dienvidkurzemes novada dome strādā pie slūžu izbūves projekta. “Gan Durbes ezers, gan Durbes upe ir valsts īpašums. Pēc būtības valstij būtu jārūpējas par to, lai ūdenstilpē, ūdens krātuvē, upē būtu normāla situācija,” pauž biedrības “Sabiedriskā vides pārvalde Durbe” pārstāvis Andrejs Radzevičs.

Uldis Vārna: “Projektēšana ir aktīva, tātad projekts tiek izstrādāts slūžām, notiek visa saskaņošana ar visām iesaistītajām institūcijām. Domāju, ka šogad to pabeigs, uz nākamo gadu mēs varētu arī pasūtīt būvdarbus, slūžas ierīkot.”

Šobrīd gan Valsts vides dienests, gan dome uzskata, ka upes izteka tika aizbērta, lai apturētu ezera ūdens līmeņa krišanos, jo nav atrisināts jautājums par ūdens plūsmas regulēšanu. Par šādu patvaļīgu rīcību piemērojamais sods fiziskai personai ir līdz 1000 eiro, bet juridiskām personām - līdz 2000 eiro.


 

#SIF_NVZ2022