Pašvaldību sociālo dienestu psiholoģiskā palīdzība maz izmantota

Speciālistu kontaktu meklēšana internetā, šaustot sevi: ir vai nav palīdzība nepieciešama?! Cilvēki arvien biežāk meklē psihologu palīdzību, taču šādu atbalstu iespējams saņemt arī sociālajos dienestos.

Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienības priekšsēdētājai Inai Behmanei šķiet, ka cilvēki sociālajiem dienestiem uzticas arvien vairāk. Viņa uzsver, ka neesot nekāds bubulis, no kā vajadzētu baidīties.

Liela daļa iedzīvotāju par sociālo dienestu darbu ir aizspriedumaina – norāda Ina Behmane. Daudziem šķietos, ka turp vēršas mazāk turīgi iedzīvotāji ar samilzušām problēmām. Viņa atzīst, ka tas esot tikai mīts, ka sociālais dienests vēloties zināt pilnīgi visu, taču tā neesot. “Uz konsultācijām pie sociālā dienesta darbinieka var ierasties jebkurš cilvēks, un viņam nav jābaidās par to, ka viņu tirdīs no bērnības līdz vecumam.”

Sociālo dienestu vadītāju apvienībā atzīst – lūgumi pēc konsultācijām ir vairāk, piemēram, par vardarbību, bērnu uzvedību. To novērojis arī sociālais dienests Kocēnu novada pašvaldībā, tamdēļ tam vērš īpašu uzmanību.

Sandra Eglīte, Kocēnu novada sociālā dienesta pārstāve, uzsver, ka ir konstatēts, ka daudzi nav informēti, ko sociālais dienests nodrošina, tādēļ tiek aktualizēta informācija.

Jāpiebilst, sociālais dienests ir tas, kurš var palīdzēt saprast, vai ir nepieciešama psihologa palīdzība. Sandra Eglīte stāsta, ka ir bijis, ka cilvēks uzraksta iesniegumu uz psihologa konsultācijām, taču, tiekoties ar sociālo darbinieku, atbalstu jau ir saņēmis.

Sociālo dienestu apvienības pārstāve uzsver, ka teju visās Latvijas pašvaldībās iedzīvotājiem pieejama bez maksas psiholoģiskā palīdzība. Bet, piemēram, Rīgā deklarētiem iedzīvotājiem ir iespēja bez maksas vērsties pēc palīdzības krīzes centrā “Skalbes”, taču Jelgavā atvērta īpaša telefonu līnija, kas pieejama konkrētās stundās.